"grieķu trigonella lur pirkt"

Diedzēto sēklu Latvijā nav

Šādu informāciju sniedz Latvijas Pārtikas un veterinārais dienests. Saslimšanas Vācijā izraisījušas lēcas, lucerna, Adzuki pupiņas un grieķu trigonella. Pēc PVD rīcībā esošās informācijas, vainīgais uzņēmums ārpus Vācijas produktus neizplata. — Alūksniešiem

ES uz laiku aizliedz sēklu un pupiņu importu no Ēģiptes

Šādu lēmumu Eiropas Komisija (EK) otrdien pieņēma pēc tam, kad no Ēģiptes importētas grieķu sieramoliņa ('Trigonella foenum-graecum') sēklas tika nosauktas par iespējamo zarnu nūjiņas infekcijas izplatības avotu Eiropā. "Šodien publicētais ziņojums liek mums izņemt no ES tirgus visas no Ēģiptes ievestās sēklas un uz laiku aizliegt visu sēklu un pupiņu ievešanu no šīs valsts," teikts ES veselības komisāra Džona Dalli otrdien izplatītajā paziņojumā. Visas grieķu sieramoliņa sēklas, ko kopš 2009.gada Eiropā ievedusi kāda Ēģiptes kompānija, kuras vestā partija tiek uzskatīta par dzīvībai bīstamās zarnu nūjiņas infekcijas avotu, ir jāizņem no tirgus, jāpārbauda un jāiznīcina, teikts EK paziņojumā, nenosaucot konkrētu kompāniju. Eiropas Pārtikas nekaitīguma aģentūra (EFSA) otrdien paziņoja, ka "vienai no Ēģiptes importētai grieķu sieramoliņa sēklu partijai, kas izmantota dīgstu audzēšanā, visticamāk, ir saistība ar infekcijas izplatīšanos". Ēģiptes Lauksaimniecības ministrija pagājušajā nedēļā noliedza, ka uz Eiropu eksportētās grieķu sieramoliņa sēklas ir vainojamas pie dzīvībai bīstamās zarnu nūjiņas infekcijas ('E.coli') izplatīšanās, galvenokārt Vācijā. Ēģiptes Lauksaimniecības karantīnas centrālās administrācijas vadītājs Ali Suleimans par pilnībā nepatiesiem nosauca EFSA apgalvojumus, ka bīstamās infekcijas avots ir 2009. un 2010.gadā no Ēģiptes importētās sēklas. "Baktērijas klātbūtne Ēģiptē nemaz nav pierādīta un tas nav reģistrēts," vietējai ziņu aģentūrai MENA teica Suleimans. Viņš klāstīja, ka Ēģiptes uzņēmums, kas 2009.gadā eksportēja sēklas, administrācijai nosūtītā vēstulē ir uzsvēris, ka grieķu sieramoliņa sēklas eksportēja uz Nīderlandi, nevis Vāciju, Lielbritāniju vai Franciju. ANO Pasaules Veselības organizācija (WHO) paziņoja, ka ir apstiprināti 4050 infekcijas gadījumu 14 Eiropas valstīs, ASV un Kanādā, tostarp vairāk nekā 3900 gadījumu Vācijā. Enterohemorāģiskā zarnu nūjiņa (EHEC) ir izraisījusi 48 cilvēku nāvi Vācijā ar hemorāģisku kolītu vai ar nieru slimību – hemolītiski urēmisko sindromu (HUS). Zviedrijā ir mirusi sieviete, kas neilgi pirms tam bija atgriezusies no Vācijas. Ar EHEC izraisītu HUS miris arī viens cilvēks ASV. Par infekcijas avotu tiek uzskatīti dārzeņu dīgsti no organiskas lauku saimniecības Lejassaksijas federālajā zemē Vācijas ziemeļos. Šī saimniecība tagad ir slēgta, un visa tās produkcija tiek izņemta no tirdzniecības. Infekcija sasniedza kulmināciju maija beigās, bet tās gadījumu skaita pieaugums kļūst arvien lēnāks. Britu medicīnas žurnālā "Lancet" pagājušonedēļ publicētā pētījumā ir izteikts pieņēmums, ka šī infekcija ir tik letāla tāpēc, ka to izraisījušās zarnu nūjiņas paveids ir ģenētisks hibrīds ar spēju pielipt zarnu sieniņām. — Staburags

Zarnu nūjiņas bīstamā paveida infekcijas izplatībā vaino sēklas no Ēģiptes

Nāvējošās zarnu nūjiņas paveida infekcijā varētu būt vainojamas sēklas no Ēģiptes, brīdina eksperti no Eiropas Pārtikas drošības pārvaldes (EFSA) un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC). Maijā uzliesmojusī infekcija skārusi ap četriem tūkstošiem cilvēku un prasījusi vismaz 48 dzīvības, un tās avots, domājams, meklējams no Ēģiptes importētajās grieķu trigonellu sēklās.EFSA norā… — Diena.lv – LAT

‘Latvijas piens’ atbalsta ‘piena dumpinieces’ aicinājumu pirkt vietējo pārtiku un boikotēt ES ražojumus

SIA “Latvijas piens” dibinātāji zemnieku kooperatīvi “Trikāta KS”, “Dzēse” un “Piena partneri” atbalsta biedrības “Lauksaimnieku apvienība” valdes locekles Daces Pastares aicinājumu Latvijas iedzīvotājiem iegādāties vietējo ražotāju pārtikas produktus un boikotēt importu no citām ES valstīm. — Delfi

Rītiņš pasniedz spinātus

28.maija raidījumā “Kas var būt labāks par šo?” Mārtiņš Rītiņš gatavo spinātus. To dzimtenē – senās Persijas teritorijā spinātus uzskata par dārzeņu karaļiem, jo tie satur ļoti daudz vitamīnu un minerālvielu. Arī Mārtiņš Rītiņš spinātu uzturvērtības dēļ iesaka iekļaut tos ikdienas uzturā. Lai iedrošinātu savus skatītājus, maija pēdējā raidījumā viņš dalās ar trim interesantām receptēm. Vispirms Mārtiņš no spinātiem gatavo zaļo pavasara sniegu, tad – spinātu uzputeni, ko ietin butes filejā, tvaiko un pasniedz ar ceptiem spinātiem, un kā kronis visam ir spanakopita jeb spinātu pīrādziņi grieķu gaumē.

Spagetti ar ātro Boloņas mērci

Jums vajadzēs: spagetti makaronus, malto gaļu (labāk jau īstu nevis maltās gaļas masu, bet var arī pirkt jau gatavo maltās gaļas masu; garšo labi), 1 lielu sīpolu, 1-3 ķiploka daiviņas, 1 burkānu, 1 glāzi tomātus savā sulā, 1 glāzi sarkanvīna, sāli, piparus. Pēc vēlēšanās – selerijas kātu vai sakni, kaltētus tomātus.

Virešos atver bistro

A. un I.Kuciniem Virešu pagastā ir sava zemnieku saimniecība “Ozoliņi” – no tās darbības gūtie ienākumi arī ļāva par saviem līdzekļiem, neņemot aizņēmumu, bistro telpas remontēt, iegādāties virtuvei un kafejnīcai nepieciešamās iekārtas. “Jā, šajos ekonomiskajos apstākļos tas ir drosmīgs lēmums. Reizēm arī pati domāju, kā varēju to izdarīt. Bet ik dienu mūsu bistro iegriežas daudz cilvēku – tas ir pierādījums, ka šī izšķiršanās tomēr bija pareiza. Turklāt šajā apkārtnē nav nevienas kafejnīcas vai bistro, tādēļ pie mums brauc cilvēki gan no Gaujienas, Virešiem, Dzeņiem, gan Apes un citām vietām. Katru dienu ēdienkarti mainām, piedāvājam dažādas zupas kā pirmo ēdienu, daudzveidīgus otros ēdienus un saldos,” saka A.Kucina, kura pati arī ir saimniece virtuvē. Pārtikas produktus iepērk no piegādātājiem, dārzeņus – no vietējā zemnieka. A.Kucina atzīst, ka labprāt arī gaļu pirktu no vietējiem zemniekiem, bet valstī noteiktās prasības ir tik augstas, ka to nevar izdarīt. “Zemniekam ir jābūt sertificētai kautuvei, lai mēs bistro drīkstētu pirkt un tirgot gaļu no vietējiem zemniekiem, bet to nav, tādēļ jāpērk no piegādātājiem. Prasība par kautuves nepieciešamību valstī ir ļoti muļķīga,” secina A.Kucina.

Dubultmorāle skārdenēs

Iepriekš nebiju tam pievērsusi uzmanību, bet, izrādās, vārds “bezalkoholisks” dzēriena etiķetē nemaz neatbilst tā saturam. Piemēram, uzņēmuma “Cēsu alus” ražotais bezalkoholiskais sidrs satur 1,2 procentus alkohola, bet “Ilgezeem” kvasā “Stiprais” tas ir vienu procentu augsts. Saskaņā ar likumu dzērienu uzskata par alkoholisku, ja tas satur 1,2 procentus alkohola. Tagad tos pārdod arī bērniem, un veikalu plauktos tie ir līdzās limonādēm.

Nātru kokteilis tomātu un gurķu priekam

Lai tomāti, gurķi, paprika un citas siltumnīcu kultūras augtu leknas, neslimotu un bagātīgi ražotu, augi ne tikai jāiedēsta kārtīgi uzlabotā substrātā, bet arī līdz pat vasaras otrajai pusei regulāri jāpiebaro. Kādus «kārumus» izmantot un ko par to saņemsim pretī, «Dzīvespriekam» stāsta saimniecības «Neslinko» īpašniece Elga Bražūne. «Mums šķirņu klāsts ir vērsts uz mazdārziņu kopējiem, lai prieks būtu gan acij, gan vēderam,» saka dārzeņkope un lepojas – arī lielās platībās var saimniekot gandrīz pilnībā bioloģiski un iegūt kvalitatīvas un lielas ražas.   Dolomīts vai dārza kaļķisPlēves māju substrāts ideālā variantā gatavojams jau rudenī, kad parastā dārza augsnē iestrādā kūtsmēslus un/vai kompostu. Par dažādu ražotāju piedāvātajiem gatavajiem kūdras substrātiem E.Bražūne izsakās kritiski, jo daudzkārt dzirdēti bēdu stāsti, ka «uzdīga, bet nokalta», «uzdīga, bet nokrita» vai «pat neuzdīga».   Tomēr kūdra der smagu augšņu ielabošanai un gaiscaurlaidības veicināšanai, jo augi pārtiek ne tikai no mitruma un barības vielām, bet arī elpo ar sakņu sistēmu. Kopā ar kompostu un mēsliem jaunajā substrātā iestrādā arī dolomīta miltus vai dārza kaļķi, kas papildinās augsnē tomātiem tik tīkamā kalcija saturu. Šogad vēlā un vēsā pavasara dēļ gan aizkavējušies arī siltumnīcu apstādīšanas darbi, tādēļ ielabošanu droši vēl var paspēt arī šajā laikā, bet tad vismaz nedēļu pirms augu stādīšanas. Labs augsnes ielabotājs pavasarī ir arī dabiskais iezis kālija magnēzijs, kas pieejams samaltā veidā. Veikalos patlaban piedāvā vienu vai pāris variantu, uz iepakojuma arī norādīts, cik daudz magnēzija iestrādāt uz kvadrātmetru platības vai kubikmetru substrāta, ja to vispirms sagatavo, jaucot ar kompostu un mēsliem.   Kālija magnēzija labā īpašība ir tā, ka tas palīdz veidot auga un augļa audus, veicina to stiprību un izturību pret nelabvēlīgiem laika apstākļiem. Sevišķi tas palīdz tomātu augļu veidošanai – kad karstā laikā vasarā saplaisā tomāti, parasti tas ir kālija un kalcija trūkuma rezultāts.   Raudzējam zaļos kokteiļusTomēr ar augsnes ielabošanu vien visai sezonai nepietiek, tāpēc maija otrā puse ir īstais laiks siltumnīcu augiem pagatavot kādu «gardu dziru». Īpaši labas līdz uzziedēšanai ir nātres, kas satur virkni vērtīgu elementu, tostarp miecvielas, fitoncīdus, kāliju, kalciju, dzelzs sāļus, varu un mangānu, tādējādi ne velti tiek dēvētas par enerģijas lādiņu augiem, paaugstinot arī to aizsargspējas.   Nātru vircu pagatavo tāpat kā citus «zaļos kokteiļus» – mucā trešdaļu blīvi aizpilda ar zaļo masu, pārējo trauku pielej ar ūdeni, liek vāku un ļauj 10 – 14 dienas (atkarībā no gaisa temperatūras) rūgt. Raudzējumu, atšķaidot to 1:10 ar ūdeni, izmanto laistīšanai. Tā līdz pat jūlija sākumam siltumnīcu augiem der sarīkot vismaz trīs šādas veselības kūres. Vai nātrēm kas jaucams klāt? «Nē, nātres vien. To jau laukos parasti netrūkst, labi ir ar tām vien pastrādāt,» saka E.Bražūne. Vasarā līdzīgi var raudzēt un kā zaļmēslojumu izmantot visas nezāles, pat nopļauto mauriņu, kā arī kūtsmēslus un lopu vircu. Atšķaidot 1:10 ar ūdeni, nav jābaidās, ka «dzēriens» sanāks par stipru.   Pāris reižu arī minerālmēslus«Tomēr ne raudzējums, ne komposts nenodrošina visus barības elementus,» skaidro tomātu audzētāja. Tādēļ vismaz divas reizes sezonā viņa iesaka augus piebarot ar kompleksajiem minerālmēsliem. Lielākām platībām der izvēlēties granulētos, turklāt lielākos iepakojumos, jo tad tie sanāk lētāki. Norādē jāskatās viegli šķīstoši, tad tos ērti iemaisīt laistāmajā ūdenī.   Ja rocība ļauj, var pirkt arī komplekso šķidrmēslojumu. Ļoti labs, ar virkni mikroelementiem, augiem viegli uzņemams ir Dobelē ražotais «Vito». E.Bražūne gan iesaka stingri sekot instrukcijā teiktajam, jo viņas saimniecībā gadījies, kad šķidro mēslojumu iejauca nevis 100 litros ūdens, kā norādīts, bet gan desmit. Augiem nodegušas saknes. Granulētie un maisos iepakotie minerālmēsli ir daudzkārt lētāki, turklāt tos piedāvā vairākas firmas. Izvēloties, kurus pirkt, svarīgi raudzīties uz pamata elementu – slāpekļa (N), fosfora (P) un kālija (K) -saturu. Tomāti vairāk tīko fosforu un īpaši kāliju, tāpēc tur NPK saturam vajadzētu būt attiecīgi N 10; P 15 – 20 un P virs 30. Savukārt gurķi būs pateicīgi par mēslojumu ar augstāku slāpekļa saturu. Pārdozēt gan nedrīkst – fosforu un kāliju augi uzņem tik, cik tiem nepieciešams, bet pārlieks slāpekļa saturs nonāk arī ražā. — Ziemeļlatvija

Vistas aknu pastēte

Šo aknu pastēti ir tik viegli uztaisīt, ka es pat vairs nemēģinu pirkt gatavās, ko lielveikalos pārdod. Pašu gatavota vienmēr sanāk garšīgāka. Un – seko klasiskā frāze – pašu gatavotam tu vienmēr zini, kas ir sastāvā. Kaut arī frāze ir klišejiska, bet tā ir patiesība. Man vēl padomā uztaisīt smalku aknu pastēsti pēc zvaigžņotu franču pavāru receptēm. Zvaigžņotie ir tie, kas saņēmuši Mišelin zvaigznes. Bet līdz tam vēl jāsaņemas, jo tas ir mazliet ilgāk un mazliet sarežģītāk nekā šis ātrais variants. Šīs pastētes idejas autors un mans iedvesmotājs ir Edijs Bošs. Jā, tas kurš ziņas lasa. Lūdzu, piedod, Edij!!! Es tiešām precīzi neatceros kā viņš taisīja šo pastēti ēst gatavošanas raidījumā. Tāpēc saku, ka viņš ir tikai iedvesmotājs. Bet ar to arī pilnīgi pietiek, jo pastēte sanāk ļoti garšīga. Un to pagatavot var 20 minūšu laikā. Noteikti pamēģiniet! Palutiniet sevi un savus mīļos ar brīnumjaukām pastēšmaizītēm.