"smiltserksku zapte"

Īsta mājas zapte un arī garšīga…

Kas gan būtu pankūkas vai mannā putra bez saldskābas ogu zaptes? Man šķiet gandrīz ikvienam garšīga zapte asociējas ar omīti vai mammu, kura prot no parastām ogām pagatavot burvīgu ievārījumu. Bieži vien vecāsmātes arī pie saaukstēšanās slimībām iesaka lietot ogu ievārījumu kā pārbaudītu ārstniecības līdzekli. Bet kurš no mūsdienu jauniešiem vai darbos aizņemtiem cilvēkiem atlicina laiku zaptes vārīšanai? Ievārījumu receptes ir izlasāmas daudzās pavārgrāmatās un arī internetā, bet nav nemaz tik vienkārši izvārīt labu zapti. Tāpat nav jēgas vārīt dažas burciņas. Visiem ir skaidrs, ka lielveikalos nopērkamie džemi nav tas pats kas mājās vārīts ievārījums un tiem ir klāt konservanti. Mīlestības varavīksne ievārījumsTādēļ kāda latviešu ģimene no Rundāles ar čaklām rokām un lielu pieredzi zaptes vārīšanā nolēma dalīties veselīgajos ievārījumos arī ar citiem.Šobrīd viņi savā bioloģiskajā saimniecībā ražo dažāda veida ievārījumus. To gan grūti nosaukt par ražošanu tradicionālajā izpratnē, jo zaptes tiek vārītas pēc senām vecmāmiņas receptēm, bet šīs zaptes jebkurš var iegādāties un ēst pats, un cienāt viesus. Rundālē ražotās zaptes ir garšīgas un īpašas ar to, ka pagatavotas tikai no m [..] --- http://originali.blogs.lv/2011/01/24/ista-majas-zapte-un-ari-garsiga/

Vecmāmiņas pikantā jāņogu zapte

Šī ir manas klasesbiedres Anitas vecmāmiņas jāņogu zaptes recepte, kura lieliski saderēs ar dažādiem gaļas ēdieniem – gan sarkano, gan balto gaļu. — Delfi

Valmieras piens papildina prebiotisko jogurta dzērienu sortimentu – BI’OK ar mango-smiltsērkšķu piedevu

   26 MIN — Valmiera24.lv :: Ziņas

Pilsētas īpašos ēdienus papildina dzēriens «Jelgavas bellini»

Dzēriena viena no galvenajām sastāvdaļām ir smiltsērkšķu sula, kas izmantota arī gatavojot «Hercoga buru» un «Šarlotes skūpstu», informē pašvaldības Sabiedrisko attiecību pārvalde. A.Rūmītis stāsta, ka restorānā Jelgavas īpašie ēdieni ir kļuvuši ļoti pieprasīti un radusies doma tos papildināt ar atspirdzinošu kokteili. «Jelgavas bellini» turpmāk varēs nobaudīt restorānā «Hercogs». Jāatgādina, ka Jelgavas īpašo ēdienu «Hercoga bura» un «Šarlotes skūpsts» receptes izstrādāja Amatu vidusskolas pavāru specialitātes skolotājas Aina Tāluma un Ligita Ziemele ar saviem audzēkņiem. Ēdieni to baudītājiem atgādina par kādreiz varenās Kurzemes hercogistes galvaspilsētas vēsturi un pirmo reizi pilsētas sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos tie tika piedāvāti Ledus skulptūru festivāla laikā februārī. — Zemgales Ziņas

Ātrā ogu kūka ar jogurta krēmu

Kūku gatavo Inga Sunepa, čelliste un izcila kūku meistare. Ingu aicinājām uz tortēm, jo viņai tās tik tiešām sanāk. Šoreiz Ingas vasarīgā jogurta kūka. Augusta numurā jau būs citas receptes. Svaiga, maiga, sulīga vasaras torte, kas ikreiz ir citāda. Svarīgs šajā receptē ir vien tas, ka kūka sastāv no trim kārtām – cepumu pamata, jogurta krēma un svaigām ogām bagātīgā želejā. Tālāk jau viss ir variācijas – var izmantot krekerus, cepumus “Selga” vai auzu pārslu cepumus. Var variēt ar daudzveidīgajām jogurta garšām – ķiršu, melleņu, persiku, zemeņu, meža ogu, pat smiltsērkšķu. Visbeidzot kūkas virsējā, krāšņākā kārta – ogas. Te var būt viss, kas izaudzis dārzā un mežā, – meža avenes, meža zemenes, mellenes vai kazenes, dārza avenes un upenes. Lai šī recepte kļūst par iknedēļas brīvdienu kūku – katrreiz mēģinot ko pamainīt sastāvdaļās. — Delfi

Gurķu zapte līdzās vīnogām medū

“Degustēt varēja vairāk nekā 30 dažādus ziemai sagatavotus krājumus, ar ko labprāt dalījās 15 seniori. Neslēpšu – gaidījām, ka atsaucība būs vēl lielāka, bet patīkami, ka aplūkot izstādi un degustēt salātus nāca arī citi, kuri neiesaistās mūsu aktivitātēs,” stāsta “Sudraba” vadītāja Gita Tortuze.

Festivāla apmeklētāji labprāt baudīja «Šarlotes skūpstu» un «Hercoga buru»

Pilsētā Jelgavas īpašos ēdienus varēja nobaudīt bistro «Silva», kafejnīcās «Lienīte ,« Tami – Tami», ģimenes restorānā «Hercogs» un bārā- restorānā «Plate». Savukārt vienīgais ēdināšanas uzņēmums Jelgavas novadā, kur var pagaršot Jelgavas īpašos ēdienus, ir kafejnīca «Zemnieka cienasts», informē Jelgavas pašvaldības Sabiedrisko attiecību setors. Jelgavas īpašo piedāvājumu ēdināšanas uzņēmumos piedāvā vienota noformējuma ēdienkartē.

Divreiz mēnesī Jelgavā notiks Hercoga Jēkaba tirdziņi

«Vieni cilvēki šos tirdziņus dēvēs par «slow food» tirdziņiem, citi par «zaļajiem», taču no tā lietas būtība nemainās – Hercoga Jēkaba tirdziņš būs vieta, kur iepērkas tie ļaudis, kam patīk garšīgi paēst, lietot kvalitatīvus un īstus Latvijas zemnieku, mājražotāju, amatnieku un rokdarbnieču izstrādājumus,» teic tirdziņu koordinators Andris Romanovskis. No citiem līdzīgajiem tirdziņiem Latvijā šis atšķirsies ar to, ka tajā neredzēs algotus pārdevējus. Tirdziņā, ko organizē Sēlijas amatniecības un tūrisma attīstības biedrība, atļauts tirgoties juridiskām personām un  fiziskām personām, kuras realizē pašu audzētu un pārstrādātu lauksaimniecības produkciju un pašu gatavotus amatniecības izstrādājumus vai rokdarbus. Tirgo zemnieki, amatnieki vai rokdarbnieces, kā arī viņu ģimenes locekļi, savukārt pie viņu ģimenes nepiederošu personu līdzdarbošanās tirdzniecības procesā Hercoga Jēkaba tirdziņā nav atļauta. «27.maija pēcpusdienā – pēc pulksten 15 – Driksas ielas gājējiem atvēlētajā posmā varēs iegādāties dažādas zivis no ezeriem un upēm, kā arī no Rīgas jūras līča, kādu liesumiņu no mājās audzēta cūča, žāvētus gaļas izstrādājumus, desas bez piedevām un citus pašmāju gardumus,» informē A.Romanovskis. Tirdziņa apmeklētājiem būs iespēja nodegustēt un iegādāties dzērienu no smiltsērkšķiem, smiltsērkšķu marmelādes kumosiņu. Saldummīļi varēs nopirkt dažādus konditorejas izstrādājumus un arī medu, kam savukārt ļoti piedien Pampāļu podi. Varēs iegādāties Sēlijas ziepes, karošu meistara virtuves piederumi no kļavas, ābeles, plūmes un citiem Latvijā augošiem kokiem. Un kā jau katrā šādā tirdziņā, savus rotājumus, tamborējumus un citus kruzuļus piedāvās Latvijas rokdarbnieces. Plānots, ka tirdziņi turpmāk notiks katra mēneša otrajās un ceturtās piektdienas pēcpusdienās Driksas ielā. — Zemgales Ziņas

Latvijas labumi Zemkopības ministrijas stendā Berlīnes "Zaļajā nedēļā"

  Sabiedrisko attiecību speciāliste Andra Ūdre informē, ka Zemkopības ministrijas stends šogad atkal ap sevi pulcē Vācijas iedzīvotājus un augstas amatpersonas. Šī rīta oficiālajā pieņemšanā Latvijas stenda "galdā" tika liktas nēģmaizītes, tradicionālā latviešu brokastu sastāvdaļa rupjmaize ar biezpienu un dillēm, sniega bumbas, kā arī 100% melleņu, upeņu un aroniju sulas, kuras pēc nogaršošanas augstu novērtēja Vācijas Federālās Pārtikas, lauksaimniecības un patērētāju aizsardzības ministre Ilze Aignere ar pavadošo delegāciju. Pēc iestiprināšanās, ministrs Jānis Dūklavs delegāciju cienāja ar "Pure chocolate" izlases konfektēm, kas vizītes noslēgumu padarīja saldu un apmierinātu smaidu pavadošu.   A. Ūdre atzīmē, ka Latviju izstādē pārstāv 4 uzņēmumi, kuru produkcija būs pieprasīta visas izstādes garumā un patstāvīgie apmeklētāji jau mērķtiecīgi dosies uzmeklēt gardumus no: - SIA „Mandor Rīga"- dzērvenes pūdercukurā un šokolādē;- SIA "Paipal farm"- paipalu olas, žāvētas paipalas un delikateses;- SIA "Zaksi"- Užavas alus;- SIA „Dienvidi plus"- smiltsērkšķu sula, dažādu sulu marmelādes ikri.   Vācijas pilsētā Berlīnē starptautiskajā izstāžu kompleksā "Messedamm" izstāde "Zaļā nedēļa" norit jau 76.reizi pēc kārtas.Izstādes laikā notiek ne tikai degustācijas un aplūkošanas vērtas lietas. Valstu amatpersonas šeit tiekas, lai pārrunātu sadarbības iespējas. Šeit var iegādāties visu, kas nepieciešams lauksaimniecībā, pārtikā un arī dārzam. Savukārt pagaršot katras valsts stendā var ēdienus, kas viens otru pārsteidz savā eksotiskumā. Sākot no krāsainiem, sulīgiem augļiem, līdz Austrālijas krokodila gaļas, Poļu liellopa kuņģa, Šveices fondī sieriem, Beļģu austerēm, Itāļu prosciutto un daudziem citiem gardumiem un pārsteigumiem.   „Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūts (LVAEI) un LR Zemkopības ministrija, īstenojot programmu par atbalstu tirgus veicināšanai ar mērķi palielināt un diversificēt Latvijas lauksaimniecības un pārtikas preču eksportu piedāvāja līdzfinansējumu dalībai Latvijas kopstendā izstādē "Internationale Gruene Woche Berlin", kā arī vienas eiropaletes pārtikas produktu transportēšanu uz Vāciju, izstāžu kompleksu. Neaprīkotas platības viena kvadrātmetra pilna cena ir LVL 142,11, reģistrācijas maksa LVL 250, kas ietver sevī arī ierakstu katalogā," informē A. Ūdre.   Kopējais izstādes apmeklētāju skaits 2010.gadā bija 400 000, izstādē akreditējās vairāk kā 5000 žurnālisti no 71 dažādām pasaules valstīm. Kopējais dalībnieku skaits izstādē bija 1535 no 58 valstīm. Izstādi apmeklēja vairāk kā 30 dažādu valstu ministri. Izstādes mērķauditorija: patērētāji no Vācijas un tās kaimiņvalstīm, pārtikas ražošanas industrijas pārstāvji, vairumtirgotāji, mazumtirgotāji, importētāji, lauksaimniecības, mežniecības, dārzkopības un zvejniecības eksperti, lauksaimniecības politikas un administrācijas eksperti.     — Ziemeļlatvija

Vitamīni

A vitamīns Dzelteni sarkanajās ogās un augļos, it īpaši smiltsērkšķos, atrodamais A vitamīna provitamīns jeb beta karotīns darbojas kā antioksidants un ir nepieciešams redzes procesos, veicina ādas un gļotādu atjaunošanos, kaulaudu un zobu veidošanos un matu augšanu, pasargā no sirds un asinsvadu slimībām, palīdz pret alerģijām, kā arī stiprina imunitāti, īpaši veciem cilvēkiem. A vitamīnu satur gandrīz visi augļi un ogas, vislielākos daudzumos tas atrodams aprikozēs, ērkšķogās, plūmēs, vīģēs, persikos un mellenēs. Ieteicamā A vitamīna dienas deva ir 800 mg.