"vecāķi"

Vecāki satraukušies par saldumu automātiem skolās

Sāļie riekstiņi, kartupeļu čipsi un gāzētie dzērieni no skolām ir padzīti, bet vai tur jāstāv saldumu automātam? Mazo skolēnu vecāki uztraucas, ka ģimenē iedibinātā veselīgā dzīvesveida idejas sabrūk kā trausla vafele brīdī, kad bērns savu… — Diena.lv – LAT

Par alus dzeršanu nakts laikā veikalā zinās ne tikai vecāki, bet arī skola

14.janvārī plkst. 23.15 policija saņēmusi izsaukumu uz veikalu "Sonāte" Ogrē, Mālkalnes prospektā, kur  trīs jaunieši skaļi uzvedušies, bļaustījušies un veikala telpās lietojuši alkoholiskos dzērienus, informē Ogres novada pašvaldības policijas priekšnieks Uģis Ulmanis. — OgreNET

12 iemesli, kāpēc nedrīkst palaist garām melleņu laiku

Tā ir taisnība - melleņu laiku būtu grēks neizmantot, šīs veselīgās ogas melleņu laikā jāiekļauj ikdienas ēdienkartē, ko nevar apēst - jāsagatavo ziemai. Mellenes ir īpaša Latvijas bagātība, par tām interesējas Ķīna, pirms pāris gadiem sākot sarunas par melleņu eksportu uz Ķīnu, kur šīs ogas maksā ļoti dārgi, tāpēc daudzi vecāki saviem bērniem šīs vērtīgās ogas nevar atļauties.

Atmaksās tiem, kas prasa

Par abiem jautājumiem gala lēmumu gan vēl pieņems novada domes sēdē 27.janvārī, bet komitejā par to raisījās plašas diskusijas. Pašlaik daži no 37 vecākiem, kuri pieprasa atmaksu, savus iesniegumus ir atsaukuši, un vēl daži gatavojas to darīt, jo guvuši pilnīgāku informāciju, līdz ar to atmaksājamā summa būs mazāka. Savukārt deputāti secināja – šādas situācijas rašanos veicināja tas, ka iedzīvotājiem nav pienācīgi izskaidrots, kas pašvaldībai bērnudārzos jāfinansē atbilstoši valsts tiesību normām un ko pašvaldība apmaksā papildus, lai apstākļi būtu vēl labāki. Trūkst informācijas Izpilddirektore Janīna Čugunova atzina, ka 2009.gada rudenī novada domē pieņēma nepareizi formulētu lēmumu, nodēvējot 5 latu ikmēneša maksājumu no vecākiem par uzturēšanās maksu: to vajadzējis formulēt kā papildus izdevumus par sniegto pakalpojumu, bet tad vēl būtu jāmaksā arī pievienotās vērtības nodoklis. Domes priekšsēdētājs Aivars Fomins secina, ka veidojas apburtais loks: papildu pakalpojumi bērnudārzos pašvaldībai nebija finansiāli jānodrošina, bet samaksu par tiem no vecākiem nevarēja iekasēt kā uzturēšanās maksu. “Ir daudzas sfēras, kur pašvaldība cilvēcības vārdā daudz dara, bet pēc tam saņem pārmetumus, kāpēc to darām. Turpmāk vairāk skaidrosim iedzīvotājiem, par ko maksā valsts un par ko – pašvaldība,” sacīja A.Fomins. Deputāts Ainars Melders uzsvēra, ka ir izpētījis situācijas vēsturi arī dokumentāli, norādot, ka jau 2009.gada vasarā vecāki ir pauduši piekrišanu 5 latu maksas ieviešanai, bet nu rīkojas pretēji. “Labu gribēdami, esam pieņēmuši nepareizu lēmumu. Uzskatu, ka novada vadībai ir jāizsaka piezīme bērnudārza vadītājai un juristam, jo lēmumu projektus ir jāformulē juridiski pareizi,” sacīja A.Melders un ierosināja visās novada iestādēs ieviest nulles cikla principu, par pašvaldības budžeta līdzekļiem finansējot tikai to, ko valsts noteikusi ar likumu. Deputāts Laimonis Sīpols gan iebilda, ka vienu gadījumu nevar attiecināt uz visām jomām. Finanšu komitejas sēdē piedalījās arī vairāki vecāki, kas prasa atmaksu. Viens no viņiem Arvis Solims atzina, ka līdz šim nav zinājis vairākus būtiskus faktus, tādēļ ir gatavs atsaukt savu iesniegumu. “Šajā situācijā pietrūkst informācijas apmaiņas,” viņš secināja. Pašvaldība tur solījumu Finanšu komitejas sēdē vakar skatīja arī jautājumu par ēdināšanas maksām pašvaldības bērnudārzos. J.Čugunova norādīja, ka pašvaldība ir radusi iespēju samazināt ēdiena gatavošanas izmaksas Alūksnes bērnudārzos. “Samaksai ir jābūt vienotai novadā, bet ne mazākai par 0,65 santīmiem dienā. Turpmāk vecākiem būs jāapmaksā tikai produktu vērtība, līdz ar to Alūksnes bērnudārzos vienas dienas ēdināšanas izmaksas, ko maksā vecāki, būtu ap latu (pašlaik ir 1,50 lati dienā – red.). Bet, ja palielināsies produktu cenas, maksa var mainīties,” skaidroja J.Čugunova. Viņa arī atgādināja, ka vecāku sapulcē par 5 latu maksu pērn oktobrī izskanēja divi solījumi: viens no vecākiem, otrs – no pašvaldības. “Sanāksmē vecāki vienojās, ka no pašvaldības nepieprasīs atmaksu, bet tagad saņemti iesniegumi par atmaksu arī no dažiem šiem vecākiem. Savukārt pašvaldība solīja pārskatīt ēdināšanas izmaksas pilsētas bērnudārzos, pielīdzinot pagastiem, kur tās ir lētākas. Pašvaldība savu solījumu ir turējusi un turpmāk daļu šo izmaksu segs no domes budžeta. Diemžēl daļa vecāku savu solījumu nepildīja,” atzina J.Čugunova. — Alūksniešiem

Bērni mājās ēd gan cīsiņus, gan kečupu un frī kartupeļus

Sabiedrisko attiecību speciāliste Inta Pēdiņa norāda ka, sākoties jaunajam mācību gadam, skolēnus sagaidīja ne tikai jaunas mācību programmas, bet arī jaunumi skolu ēdnīcās. Jaunie Ministru kabineta noteikumi nosaka enerģijas un uzturvielu normas izglītojamajiem, izglītojamo ikdienas ēdienkartē iekļaujamos un neiekļaujamos pārtikas produktus, piemēram, frī kartupeļus, kečupu un majonēzi, pelmeņus, cīsiņus, kuros gaļas ir mazāk par 70%, kā arī uzturam pievienojamā sāls un cukura daudzumu.

Āboli un burkāni ar 3.b klases aktīvu līdzdalību

Projektā iesaistīto skolu vidū ir arī Tukuma E. Birznieka-Upīša 1. pamatskolas 3.b klase, kas audzinātājas Elitas Masaļskas vadībā izstrādāja projektu, un nu visas skolas skolēniem vairāk nekā mēnesi būs iespēja nogaršot 100 gramu dārzeņu vai augļu. Kā stāstīja vecākā pavāre Sanita Šperliņa, tos atved uz ēdnīcu un ēdnīcas darbinieki tos sadalot katrai klasei, savukārt skolotāji par saņemto daudzumu parakstās un pēc tam klasē izdala katram skolēnam. Līdz šim piegādāti burkāni un āboli, taču āboli bērniem garšojot labāk. To apstiprināja arī pie pusdienu galda un vēlāk klasē sastaptie 3.b klases audzēkņi. Viņi arī pastāstīja, kā strādājuši projektā – skolotāja iedevusi anketas, kuras vajadzējis aizpildīt kopā ar vecākiem un atbildēt uz dažādiem jautājumiem – kas vislabāk garšo vai negaršo, kādus augļus un dārzeņus pazīst, kā arī jāuzraksta, kas jādara, lai ievērotu veselīgu dzīvesveidu. To, ka jāēd augļi un dārzeņi, jādzer vitamīniem bagātas sulas un daudz jāsporto, lai būtu veseli, bērni zināja bez priekā teikšanas. Skolotāja E. Masaļska vien piebilda, ka aktīvi projektā iesaistījušies bērnu vecāki un atbalstījuši bērnu darbošanos, kas vainagojusies panākumiem. Jāpiebilst, ka projektā iesaistījās, kā vēsta Lauku atbalsta dienests, Tukuma 3. pamatskola, Tukuma 2. vidusskola, Sēmes pamatskola, Zemgales vidusskola, Tumes vidusskola, Pūres pamatskola, Irlavas vidusskola, Tukuma speciālā internātpamatskola, Tukuma 2. pamatskola un citas. — Neatkarīgās Tukuma Ziņas

Garšīgākais Latvijas medus ir Odzienā

“Biškopju vasaras saiets 2012” ir nozares gada lielākais notikums, kurā biškopji satiekas, lai dalītos pieredzē un spriestu par nozares jautājumiem, notika arī biškopju sacensības. Konkursā “Garšīgākais Latvijas medus 2012” vērtēti 93 dažādi medus paraugi no visiem Latvijas novadiem. “Biškopju saietā piedalos jau vairākus gadus, bet medu degustācijai aizvedu pirmo reizi,” stāsta Jānis Kārkls.  “Dravniecība ir mans vaļasprieks. Ar biškopību nodarbojos jau kopš bērnības. Arī mani vecāki un vecvecāki bija bitenieki. Tas gan nekad  nav bijis mans galvenais ienākumu avots.  Kopju 24 bišu saimes. Ar  dažādu ziedu medu konkursā piedalos tikai pirmo gadu. Tiešām jūtos pagodināts. Necerēju, ka tik lielā konkurencē, arī starp profesionāļiem, gūšu labus rezultātus.”

Dānijā ar latviešu zirņiem

Šie saulgrieži Kristīnes ģimenei ir īpaši ne tikai tāpēc, ka tajos viņi būs Dānijā, bet tie būs pirmie Ziemassvētki viņu dēlam. Dānijā Ziemassvētku gaidīšanas laiks sākas jau 1. novembrī, kad veikalu plauktos izliek svētku rotas un norit lielās izpārdošanas. Savukārt 1. decembrī visās pilsētās iededz Ziemassvētku egles. “Visu mēnesi te ir īpaša Ziemassvētku gaisotne, pie mums tā ir Advente, dāņi to sauc par gaidīšanas laiku,” stāsta Kristīne. “Ļoti īpašs te ir Julemarket jeb Ziemassvētku tirdziņš. Jebkurš cilvēks, kas vēlas, var savās mājās rīkot tirdziņu, un tajā iegādāties gan dāvanas, gan Ziemassvētku eglītes.” Dāņiem tradicionālais dzēriens ir īpaši  Ziemassvētkiem darīts alus, to dzer tikai Ziemassvētku vakarā, gaidīšanas laikā dzer “glogg”, sarkanvīna un brendija kokteili. To pasniedz ar ābolu bumbiņām, tās ir līdzīgas kā Latvijā biezpiena saldās bumbiņas un piedeva ir pūdercukurs un ievārījums. Ziemassvētku ēdieni te ir zoss, desertā — pienā vārīti rīsi, kurus ēd ar kanēli, sajauktu ar cukuru. “Izklausās nedaudz dīvaini, taču ļoti garšīgi,” saka Kristīne. “Lielākā rosība sākas pēdējā nedēļā. Dāņi eglīti parasti tur ārpus mājas, un tikai dienu pirms Ziemassvētku vakara vecāki to nes iekšā un izpušķo, tā saglabājot bērniem pārsteigumu,” stāsta Kristīne. “Ziemassvētku vakaru dāņi sagaida ģimenes lokā, taču ļoti aktu­ālas  un tradicionālas ir pusdienas ar darba kolēģiem.”“Paši Ziemassvētkus sagaidīsim mājās. Eglīte un māja jau ir izrotāta. Te nav kā Latvijā — aizbrauc uz mežu un nocērt. Eglītes audzē vietējie iedzīvotāji. Tas ir labs peļņas avots,” saka Kristīne. “Tomēr mūsu Ziemassvētku vakars būs latviskās noskaņās, kaut gan cūkas šņukuru te nevar iegādāties, bet mums ir no Latvijas atvestie zirņi.” — Staburags

Vāra īpašo Annas dienas tēju

Voldemāra Jākobsona muzeja vadītāja Sarmīte Rode stāsta, ka šovasar uz saimnieču dienu muzejā bija aicinātas četrpadsmit pagastā dzīvojošo Annu. Tā kā šajā vārdā dēvētas pārsvarā vecākās paaudzes kundzes, kāda uz muzeju nevarēja atnākt veselības problēmu dēļ, citai darbi saimniecībā, tāpēc svinībās šogad piedalījās piecas Annas — Pilipjonoka, Piliena, Bite, Priekule un Romanovska. Šīs piecas kundzes svētkos piedalījušās vienmēr. Muzeja pagalmā iekūra ugunskuru un lielā katlā vārīja īpašo Annas dienas zāļu tēju — te izmantoja visas muzeja apkārtnē ievāktās zālītes, jubilāru un apmeklētāju atnestās zāļu buntītes. “Berot savas zālītes tējas katlā, katra kaut ko novēlēja — veselību, izturību un lai vecāki saviem bērniņiem atkal dotu latviskus vārdus — Annas un Jēkabus, lai pēc daudziem gadiem Latvijā vēl būtu, kam svinēt vārdadienu,” teic muzeja vadītāja Sarmīte Rode. Par muzikālu priekšnesumu gādāja Daiga Andersone, Lāsma Ruža — Riekstiņa un Olita Riekstiņa, kuras kopā ar saviem sešiem bērniņiem dziedāja populāras dziesmas. Kundzes apskatīja arī Aiz­kraukles reģionālās tautskolas fotostudijas darbus, kas viņām ļoti iepatikās. Annas tradicionāli pina ozollapu un ziedu vītni, ko pēc tam muzejā piekāra pie sienas līdz nākamajiem svētkiem, bet savas kulināru prasmes kundzes varēja rādīt, pagatavojot īpašas Annas dienas sviestmaizes no rudzu maizes, dārzeņiem un zaļumiem. Diena pagāja patīkamās sarunās, kundzes dalījās pavārmākslas noslēpumos, pārrunāja, ko kura jau ielikusi pagrabā un kādi vēl darbi jāpadara līdz rudenim. Arī Vallē, brāļu Amtmaņu muzejā “Zvanītāju Bukas”, jau ceturto reizi pulcējās Annas dienas svinētāji. Muzeja vadītāja Dace Anna Paegle stāsta, ka šogad bijušas četras vārdamāsas, bet par jautru noskaņu gādājusi kapela “Dreņģeri” no Vecsaules. Saimnieču dienas viesus muzejā ar anekdošu stāstījumu izklaidēja Valles dramatiskais kolektīvs, bet māksliniece Beatrise Barone no Baldones zīmēja portretus, varēja apskatīt arī viņas karikatūru izstādi. Muzeja vadītāja stāsta, ka saimnieces arī šogad atklāja jaunās receptes un bija atnesušas nogaršot pašu gatavotus gardumus. — Staburags

Vēlas celt vecuma slieksni alkohola iegādei

"Tas ir tikai sākums, būs arī ielu akcijas. Viena no mērķauditorijām ir vecāki. Eiroparlamenta deputāts Krišjānis Kariņš jau apliecinājis atbalstu mūsu iniciatīvai," stāsta projekta vadītājs un iniciatīvas virzītājs Raivis Ieviņš no LUAVIV. To, ka Latvijas lielākā problēma ir bērnu un jauniešu alkoholisms, vairākkārt uzsvēris arī Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidents Pēteris Apinis.