"dārzenis"

Galda bietes – dakteris jūsmājās

„Veselības noliktava” – šādus vārdus saka par daudziem dārzeņiem. To skaitā ir arī galda biete. Tā ir bagāta ar kāliju, fosforu, mikroelementiem: dzelzi, boru, kobaltu, cinku un varu, kas neitralizē pārmērīgu un kaitīgu skābumu un regulē daudzus bioķīmiskos un fizioloģiskos procesus organismā. Atšķirībā no citiem dārzeņiem bietēs vairāk uzkrājas nātrijs, nevis kalcijs, kura dēļ paaugstinās asinsspiediens, sabiezē asinis, asinsvadi kļūst trausli un cieti. Tajās ir arī organiski saistīts hlors (8%), kas stimulē limfas kustību un lieliski attīra aknas, nieres un žultspūsli.

Ko darīt, ja sāls ēdienam piešāvusies par daudz?

Lai arī kā mēs cenšamies būt uzmanīgi un sāli pievienot pamazām un gatavošanas beigās, reizēm dienās, kad nekas nenotiek kā vajag, tas tomēr ir piešāvies par daudz. Ko darīt? Vai ēdienu var saglābt? Ja ir pārsālīta gaļa; Ja ir pārsālīti salāti; Ja ir pārsālīta zupa; Ja ir pārsālīta zivs; Ja ir pārsālīti dārzeņi; Ja ir pārsālīta sēņu mērce

Kraukšķinām redīsus! Kas labs šajos pavasara dārzeņos

Redīsi ir labs līdzeklis veselības stiprināšanai un organisma uzmundrināšanai. Tie satur daudz kālija, pektīnvielas, C vitamīnu un citus antioksidantus, kā arī daudz kokšķiedru jeb nesagremojamo šķiedrvielu. Jo redīss vecāks, jo tajā vairāk nesagremojamo šķiedrvielu. Lai gan redīsi mēdz būt dažāda lieluma un ļoti dažādās nokrāsās, pēc uzturvērtības tie savstarpēji būtiski neatšķiras. Bet par garšīgākajiem no visiem redīsiem saimnieces atzinušas sārti sarkanos redīsus ar baltu galu. Lai gan arī baltie redīsi ir ļoti sulīgi un ar diezgan maigu garšu.

Špikeris, lai zinātu, cik ilgi dārzeņus gatavot cepeškrāsnī

Ja iepriekš stāstījām par sešiem soļiem, kas jāievēro, lai izceptu visgardākos dārzeņus cepeškrāsnī, tad šoreiz jāpievēršas kam vēl svarīgākam – cepšanas laikam. Cik ilgi jācep bietes? Vai sēnes un sīpoli? Esam sastādījuši sarakstu no ātrāk pagatavojamajiem dārzeņiem līdz tādiem, kuri augstās temperatūrās cepeškrāsnī jāpatur pat pusstundu. Visi pieminētie dārzeņi un to cepšanas ilgums ņemts vērā, ja tos cep cepeškrāsnī, kura uzkarsēta līdz 230 grādiem. Protams, dārzeņus var cept arī zemākās temperatūrās, taču tad tie būs jāgatavo ilgāk, un rezultātā tie būs sausāki.

Ievestos gurķus uzdod par vietējiem

Vairāk nekā 15% tirgotāju, ko no marta līdz maijam pārbaudījis Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), pavaddokumentos norādījuši neatbilstošu svaigu dārzeņu un augļu izcelsmes valsti. PVD veica pārbaudes ap 900 tirdzniecības uzņēmumos, arī vairākās vairumtirdzniecības noliktavās, otrdien raksta laikraksts Diena. Skaitļi parāda, ka aktuāls šis jautājums ir arī par tirgū nopērkamajiem gurķiem. Kā novēroja Diena, gurķu izcelsmes vieta ir strīdus objekts arī Centrāltirgus pārdevēju vidū. Tie, kas tirgo ievestos, saka, ka tikai retais tirgotājs drīkstētu norādīt Latviju kā izcelsmes vietu, jo īstā sezona vēl tikai priekšā. Savukārt pārdevēji, kas gurķiem kā izcelsmes valsti norādījuši Latviju, Dienai teic, ka tos audzē īpašās siltumnīcās.

Pavisam parasti, tomēr bīstami augļi un dārzeņi

Mandeles ir nevis rieksts, kā gandrīz visi uzskata, bet sausais auglis. Tām ir neatkārtojama garša, un tās ir iecienīta desertu un citu gardumu sastāvdaļa. Par smaržīgāko uzskata rūgteno mandeli, kura satur indīgo cianīdu. Tieši tāpēc rūgtās mandeles tradicionāli apstrādā karsējot, lai izvadītu no tām indi. Vairākās valstīs, piemēram, Jaunzēlandē, rūgteno mandeļu pārdošana ir aizliegta ar likumu. Indijas rieksti. Ķirši, aprikozes, persiki un plūmes. Sparģeļi. Tomāti. Muskatrieksts. Sēnes. Šokolāde. Kartupeļi. Āboli.

Sparģeļi – lielisks gardums labai veselībai

Tajos ir daudz šķiedrvielu un nozīmīgi antioksidanti, piemēram, glutations, kas palīdz iznīcināt kancerogēnus un kavē vēža šūnu augšanu. Šī iemesla dēļ, sparģeļi var palīdzēt cīnīties un aizsargāt pret konkrētām vēža formām, piemēram, kaulu, krūts, plaušu un resnās zarnas vēzi. Tāpat sparģeļos esošais glutations sniedz dažādus ieguvumus arī cilvēka ādai - tas palēlina novecošanās procesu un palīdz aizsargāt ādu no saules kaitējuma un piesārņojuma. Bez tam, šie dārzeņi satur asparagīnu un hromu, kā arī tādus vitamīnus kā C un E.

Dažās skolās skolēniem maltītes tiek gatavotas no bojātiem dārzeņiem un saldētas gaļas

Lietuviešu uzņēmums “Kretingos maistas”, kas ēdina bērnus 24 Latvijas izglītības iestādēs, pusdienu maltītes gatavojis no bojātiem dārzeņiem, izmantojis garšvielas, kas satur sāli un garšas pastiprinātājus, kā arī gaļas ēdienu gatavošanai izmantojis galvenokārt saldētu vistas gaļu, 12.aprīlī vēstīja raidījums “De facto”.

Aptauja: 60% Latvijas iedzīvotāju apēd pārāk maz augļu un dārzeņu

60% no respondentiem katru dienu apēd mazāk par 400 g augļu un dārzeņu, kas ir Pasaules Veselības organizācijas (PVO) noteiktā dienas norma, atklāj Biedrības “5 dienā” un GFK veiktā aptauja. Saskaņā ar aptauju visvairāk augļus un dārzeņus uzturā uzņem gados jauni cilvēki līdz 30 gadu vecumam. Savukārt, viskūtrāk – vecuma grupā no 40–49 gadiem. Interesanti, ka mazāk tos dienā apēd tieši lauku un reģionālo pilsētu iedzīvotāji. Apzinīgāki ir Rīgas un Rīgas apkārtnes iedzīvotāji.

Ko satur dzeltenie un oranžie dārzeņi

Dzeltenie un oranžie dārzeņi satur daudz flavonoīdu, beta un alfa karotīnu, kas organismā tālāk spēj pārveidoties par A vitamīnu, uzlabojot imunitāti, kā arī ādas un gļotādu veselību. Šīs krāsas dārzeņu sastāvā papildus esošās balastvielas palīdzēs arī kontrolēt cukura līmeņa izmaiņas.