"garšviela"

Dažās skolās skolēniem maltītes tiek gatavotas no bojātiem dārzeņiem un saldētas gaļas

Lietuviešu uzņēmums “Kretingos maistas”, kas ēdina bērnus 24 Latvijas izglītības iestādēs, pusdienu maltītes gatavojis no bojātiem dārzeņiem, izmantojis garšvielas, kas satur sāli un garšas pastiprinātājus, kā arī gaļas ēdienu gatavošanai izmantojis galvenokārt saldētu vistas gaļu, 12.aprīlī vēstīja raidījums “De facto”.

Kāpēc čipsi, krekeri, gatavās gaļiņas un citi pusfabrikāti ir tik ņammīgi?

Kāpēc garšas pastiprinātāju E621 jeb mononātrija glutamātu bieži pievieno gaļas un zivju izstrādājumam, sieriem, sāļajiem krekeriem, garšvielu maisījumiem, čipsiem, salātu mērcēm, buljoniem, veģetārajiem sēņu un dārzeņu produktiem, kā arī Āzijas virtuves ēdieniem? Šai vielai nav nedz produktu un organismu aizsargājošas funkcijas, nedz arī kāda cita nozīmīga loma, bet ražotāji to burtiski bārsta pa labi un pa kreisi, turklāt kombinācijā ar sāli!

Siers ar marmelādi un riekstiem

Sieru siet man iemācīja māte un vecmāmiņa. Viņas ir no Latgales puses un zina ne vienu vien recepti, kas raksturīga šim novadam, — saka Bites kundze. — Mana vecmāmiņa, piemēram, sieru kaltēja saulē. Sausu biezpienu sajauca ar sāli un ķimenēm, tad zem sloga nospieda glītā ritulītī, iesēja marlē un izlika saulē kaltēties. Biezpiens pārvērtās cietā sierā un bija ļoti garšīgs, īpaši ar mājās darītu alu. Savukārt māte sieru gatavoja no biezpiena un piena. Biezpienam trīs dienas ļāva pastāvēt siltumā, lai nedaudz ieskābst. Tad katlā karsēja svaigo pienu un pievienoja biezpienu. No iegūtās masas veidoja ritulīšus. Arī es sieru sienu pēc šīs receptes. Ja laika nav  daudz, var izlīdzēties arī ar ātro variantu, kad pienu uzkarsē, līdz tas sāk veidot putas. Sakuļ pāris olu un iejauc tajās citronskābi. Masu ielej karstajā pienā, un vienā mirklī atdalās sūkalas. Siera masa gatava — atliek vien pievienot garšvielas un veidot rituļus. Protams, siera siešanai piens no veikala nederēs. Savlaik paši turējām govis, taču nu vairs nē. Man pienu atved māte.

Kursi pāraug skolā

Ditai Lasei, kļūstot par veģetārieti, atklājās pilnīgi cita pasaule, un tik ļoti patika dalīties savās zināšanās, ka viņa ir uzrakstījusi grāmatu, bet aptuveni pirms četriem gadiem sākusi vadīt kursus. Nesen Dita nodibināja veģetārā uztura skolu Vegus, jo cilvēkiem par veģetārismu interese ir, vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ātrie salāti

Iestājoties pavasarim, man ir iestājies arī slinkums gatavot. Tāpēc meklēju vienkāršus risinājumus. Maira ieteica šādu salātu recepti. Nepieciešams: krabju nūjiņas, siers (Krievijas, Edam, droši vien arī citi tml der), vārīta ola(s), ķirštomāti, krējums Garšvielas, zaļumi pēc izvēles, nedaudz pipari, bet sieram jau ir savs sāļums un krabju nūjņām sava garša. Sagriež, kas griežams, sarīvē, kas [...] — SolipaSolim

Žurnālistiku iemaina pret ievārījumu gatavošanu

Startēt biznesa nišā, kas burtiski piesātināta ar plašu produktu klāstu, ir liels izaicinājums. Taču šis fakts nebija šķērslis, lai Ilze Saltā izveidotu savu zīmolu Zelta zaptes. Kā liecina nosaukums, Ilze piedāvā ievārījumus – pašrocīgi izdomātus un pašrocīgi vārītus.

Poļu žureks

Šogad Lieldienās, kā jau katru gadu, iekrita daudz brīvu dienu, tāpēc, lai nebūtu jāpavada laiks mājās, devos nelielā izbraucienā cauri Polijai.  Polijā degustēju žurekus. Žureks ir viena no poļu nacionālajām zupām. Un, kā saka mūsu gide Laima, var jau pasūtīt arī zirņu zupu. Būs garšīgi. Bet ko jūs teiksiet, kad atbrauksiet mājās un jums prasīs: “Nu, ko ēdi Polijā?” Zirņu zupa arī Latvijā ir zirņu zupa. Bet, ja teiksiet, ka ēdāt žureku, tas jau skan. Polijā tā pat kā Itālijā – katrā reģionā vienu un to pašu ēdienu gatavo pēc savas atšķirīgas receptes. Tas raksturīgsi visām lielām valstīm. Pirmais žureks man bija Krakovas žureks. Un Krakova ir vienīgā vieta, kur žurekam pievieno dārzeņus. Bet būtībā tā ir uz dārzeņu buljona bāzes vārīta zupa ar desu un olām. Galvenais šajā zupā ir ieraugs. Polijā to var nopirkt gatavu paciņās. Atliek tikai atjaukt ar ūdeni un gatavs. Bet var arī ieraugu uztaisīt pats. No rudzu miltiem. Mans Rīgas žureks mazliet pēc gašas atgādināja skābeņu zupu. Polijas žureki pēc garšas atgādina žurekus, neko citu. Bet, lai vai kā būtu – ļoti garšīga zupa. Un, ja esat radoši un uz eksperimentēšanu noskaņoti, noteikti pamēģiniet. Jums sanāks! Un būs neparasti un garšīgi.

Čili

Ir pieejamas trīs čili piparu krāsas - zaļa, sarkana, dzeltena (dažādi toņi), un tos ēdieniem pievieno visā pasaulē. Pateicoties savai asajai garšai un sildošajām īpašībām, tas lieliski palīdz uzturēt formā cilvēka fizisko veselību un modru garu.

Paprikašs jeb vista paprikas mērcē

Paprikašs ir otrs populārākais ungāru ēdiens aiz gulaša. Skan arī tāpat – gulašs, paprikašs. Paprikašu parasti gatavo no vistu kājām un šķiņķīšiem. Es reiz vienā ungāru blogā izlasīju, ka var arī izmantot vistas fileju, ja gribas diētiskāk, bet tad visi 7 maģāru karaļi, Ungarijas dibinātāji kapā otrādi apgriezīsies. Ištvan, esi mierīgs. Mēs darām visu pēc noteikumiem. Jāatzīst gan, ka šajā reizē es izmantoju nevis vistu kājas, bet vistu spārnus. Bet arī tie bija ļoti sulīgi un garšīgi. Ungāri pasniedz pie paprikaša mīklas klimpas. Bet latviešiem noteikti labāk patiks rīsi vai kartupeļi. Es esmu īsta kartupeļu fane, tomēr C vitamīns un garšīgi. Tā ka manā receptē ar kartupeļiem. Un jūs arī izvēlaties to, kas jums vislabāk garšo.

Svaigu biešu un burkānu salāti

Receptē, no kuras es iedvesmojos, lai uztaisītu šos salātus, bija minēts nosaukums “Marokas salāti”.  Bet es neko tādu marokānisku šajos salātos nesaskatu. Latvijas bietes + Latvijas burkāni. Labi, varbūt šos salātus marokāniskus padara rozīnes un kanēlis, ko pievieno oriģinālreceptē. Es šoreiz šos divus izlaidu. Man šeit to negribējās klāt, tīri pēc savām garšas izjūtām. Ja mīlat rozīnes un kanēli, tad, lūdzu, pievienojiet, un būs Jums “Marokas salāti”. Var ēst kā svaigu vitamīnu kokteili vai pasniegt kā piedevu pie pamatēdiena, piemēram, pie karbonādes vai kotletēm.