"lasis"

Desmit produkti dabīgai asinsspiediena samazināšanai

Augsts asinsspiediens ir nopietna problēma, kas var novest pie infarkta, sirds slimībām, nieru problēmām un citām nopietnām kaitēm. To ietekmē un veicina daudzi faktori. Gēni, stress, sēdošs dzīvesveids, nepiemērota pārtika un ēšanas paradumi. Veselīgs ēdiens ir viens no visspēcīgākajiem veidiem, kā samazināt asinsspiedienu, un tu vari to izdarīt, vien sākot pareizi ēst.

Sāk darbu pie pirmās bezglutēna ēdienu kafejnīcas izveides Latvijā

Pagaidām vēl viss tikai top, bet viens ir skaidrs – Rīgā un visā Latvijā būs pirmā kafejnīca, kur varēs baudīt ēdienus, kas nesatur glutēnu*. Idejas īstenotāji ir trīs uzņēmīgi jaunieši – Sabīne Strautmane, Ivo Ezeriņš un Līga Širaka.

Saldējuma ražotāji atgriežas pie piena

Saldējuma tirgus pērn pieaudzis par 5 %, un ražotāji sagaida kāpumu arī šogad. Tendences liecina, ka pircēji priekšroku dod saldējumam no piena un krējuma, un šīm tendencēm seko arī aukstā našķa ražotāji, raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kursi pāraug skolā

Ditai Lasei, kļūstot par veģetārieti, atklājās pilnīgi cita pasaule, un tik ļoti patika dalīties savās zināšanās, ka viņa ir uzrakstījusi grāmatu, bet aptuveni pirms četriem gadiem sākusi vadīt kursus. Nesen Dita nodibināja veģetārā uztura skolu Vegus, jo cilvēkiem par veģetārismu interese ir, vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Žurnālistiku iemaina pret ievārījumu gatavošanu

Startēt biznesa nišā, kas burtiski piesātināta ar plašu produktu klāstu, ir liels izaicinājums. Taču šis fakts nebija šķērslis, lai Ilze Saltā izveidotu savu zīmolu Zelta zaptes. Kā liecina nosaukums, Ilze piedāvā ievārījumus – pašrocīgi izdomātus un pašrocīgi vārītus.

Pārtikas komplekti tiem, kuri gatavo mājās

Ēdienu gatavošana mājās kļūst aizvien populārāka arī Krievijā, bet, kur ir pieprasījums, ir arī piedāvājums, raksta avīze Vedomosti. Maskavas uzņēmēja Sergeja Ašina izveidotā kompānija Šefmarket dod iespēju gan pavisam vienkāršas, gan diezgan sarežģītas maltītes mājās pagatavot pat absolūtiem iesācējiem un neprašām – saviem klientiem šī kompānija piegādā visus produktus, kas nepieciešami konkrētu ēdienu pagatavošanā, kā arī skaidri saprotamas receptes ar fotogrāfijām, kas kalpo kā instrukcijas gatavošanas procesā.

Laša zupa

Mūsu mājās beidzot ir pienākusi zivju diena, gandrīz vai jāsaka zivju nedēļa. Pēc veca ieraduma mums zivis sanāk ēst retāk nekā gaļu un dārzeņus, jo mūsu mājās nav neviena makšķernieka. Bet tas nav īsti pareizi, un tagad es mēģinu nomainīt vecus ieradumus pret jauniem. Un ne tikai tāpēc, ka tas ir veselīgi. Bet pats galvenais – tāpēc, ka tas ir ļoti garšīgi!  Kad es pērku lasi vai foreli (jā, jā – omega3), es vienmēr ņemu pusi zivs, ko likt uz sviestmaizēm, un no asakām, astes vai galvas, ko tur pat laipnās pārdevējas izgriež, uzvāru zupu. Starp citu, lai uzvārītu laša vai foreles zupu, nav nemaz jāpērk vesela zivs. Tur pat tirgū vai lielveikalos vienmēr pārdod arī zupas izlases. Ja ņem tikai to + nepieciešamos dārzeņus, tad sanāk ne tikai garšīgi un veselīgi, bet arī ekonomiski.

Joprojām pēcsvētku sagurums? Lasi ‘alkohola ziņas’

Aiz muguras svētku karuselis, kad bez laba ēdiena nobaudīts arī kāds stiprāks dzēriens… Lūk, ieteikumi no Veselības centra 4 Wellslim centra uztura speciālistes Gunas Rijkures, lai pēcsvētku dienas ir tikpat labas kā pirmssvētku. — Delfi

FOTO: Maizes diena Rucavā

Pats galvenais uzdevums – tikt pie pašceptas maizes, sākot ar maizes mīcīšanu un beidzot ar maizes izvilkšanu no krāsns. Savā pieredzē dalījās maizes cepējas Olga Dūrēja un Sandra Aigare, savukārt krāsns sagatavošana maizes cepšanai – Arnolda "stiprā puse". Gaisotne visas dienas laikā bija ārkārtīgi rosīga, radoša, sievas darīja darbu pēc darba, lai pagatavotu visu, kas bija iecerēts.

Vai zaļi uzdzīvot ir tas pats, kas zaļi domāt?

Pašlaik ļoti daudz runā par zaļo dzīves veidu, bioloģiskām metodēm ražotu pārtiku, zaļo enerģiju, biotopiem un citām lietām, par kurām patiešām mums savā dzīvē vajadzētu padomāt ļoti nopietni.  Ieteikumi, kā zaļi dzīvot, un arī attiecīgās zaļās kustības ir visdažādākās – sākot ar visu pārtikas augu audzēšanu izkliedsējā vienā dobē, krasu konvenciālās lauksaimniecības noliegumu, dažādām vegānu un veģetāriešu kustībām un beidzot ar iespaidīgām atjaunojamās enerģijas ražotnēm, kur plānots pārstrādāt tīrumā izaudzēto ražu. Prāts nu nekādi nespēj aptvert to, ka tīrumā izaugusi maizes labība vai kukurūza (tās audzēšanā taču arī ir tērēti ievērojami resursi, turklāt ne visur pasaulē pietiek pārtikas) tiks sapūdēta biomasā. Kaut kā neaizmirstas arī nesenais lasītāju uzdotais jautājums, kāpēc pēc elektrolīnijas attīrīšanas no kokiem to stumbrus savāca, bet sakaltušie zari tika atstāti kā dzīvotne kukaiņiem un mikroorganismiem? Tā nu šī dzīvotne joprojām nepievilcīgi izskatās Slokas – Talsu šosejas malā. Ir tāda sajūta, ka nereti savu slinkumu, nekārtību, ko paši radām, vai iespēju viegli nopelnīt aizsedzam ar saukli par zaļo dzīvošanu, pareizāk gan būtu teikt – zaļo uzdzīvošanu. Diemžēl tas nav gluži tas pats, kas zaļi domāt. Tieši šīs pārdomas raisīja Burtnieku pusē zemnieku sētā «Atdzelvieši» redzētais. Šīs sētas saimnieki Dzidra un Jānis Grīnbergi pamanījās piedalīties baznīcas apkārtnes sakopšanā jau tajos laikos, kad tas skaitījās peļami. Viņu druvas un dārzeņu lauki nevainojamā kārtībā, jo abi ir agronomi un labi pārzina agrotehnikas un augu aizsardzības līdzekļu lietošanu un strikti ievēro visas noteiktās prasības. Saglabāta lauku sēta, vide, arī sviestapoļu, margrietiņu un bezdelīgactiņu pļaviņas, kultūrvēsturiskais mantojums – iekārtota kaņepju sēta, kur ikviens var iepazīties ar kaņepju audzēšanu un senām pārstrādes tehnoloģijām. Šajā lauku sētā daļu darbu uzņēmusies abu saimnieku jaunā paaudze… Un tas viss noticis bez skaļiem saukļiem par zaļu dzīvesveidu, bet gan protot lasīt dabas grāmatā, audzējot dienišķo maizi un visiem čakli strādājot. — Neatkarīgās Tukuma Ziņas