"mieži"

Alus pirmsākumi Latvijā

Ir pamats uzskatīt, ka alus vēsture mūsu zemē sākas vismaz tūkstoš gadu senā pagātnē - zināms, ka mieži toreiz bija vadošā kultūra, tos izmantoja gan ēdienu, gan dzērienu gatavošanā, tostarp dažādu rituālu ietvaros. Lai arī pirmie nepārprotamie rakstiskie avoti alu šeit min tikai ar krustnešu ierašanos 13. un 14. gadsimtā, tie apraksta attīstītu brūvēšanas kultūru, kas visticamāk attīstījusies ilgākā laika posmā – tādēļ pamats uzskatīt, ka alus šeit darīts jau vairākus gadsimtus pirms tas tiek minēts hronikās.

7 uztura padomi skrējējām, gatavojoties maratonam

Uzlādējiet savas enerģijas rezerves! Lai sasniegtu labu rezultātu, mūsu organismam ir nepieciešams spēks un enerģija. Spēks rodas treniņos, taču enerģiju un tās rezerves veido tas, ko mēs ikdienā ēdam – ogļhidrāti jeb graudaugu produkti, dārzeņi un augļi. Ne velti sportisti regulāri uzturā ēd auzu, piecu graudu, miežu un rudzu putras. Atcerieties – ogļhidrāti ir galvenais enerģijas avots cilvēka organismā, kā arī uzturvielu grupa ar vislielāko nozīmi tieši izturības sporta veidiem. Tie organismā veido enerģijas rezerves glikogēna veidā, un intensīvas slodzes laikā šīs rezerves var tikt pāragri izmantotas, un iestāties nogurums. Tāpēc „Herkuless" sporta uztura speciālisti aicina jau laicīgi domāt un sekot līdzi savai ēdienkartei. Ir pierādīts, ka lai uzlādētu šīs organisma rezerves ir nepieciešams laiks – vismaz viena ogļhidrātiem pārbagāta nedēļa.

Pozitīvās emocijas rod maizes smaržā

Maiznīca un tās apkārtne jo­projām attīstās. SIA «Liepkalni» īpašnieks Dagnis Čākurs smaidot teic, ka veidojot Pļaviņu priekšpilsētu – vispirms viena ēka, tad otra, un tad jau ar laiku sanāks arī iela. Savos vērtējumos par darbu un biznesa tālāko attīstību Klintainē viņš ir piesardzīgs, bet pārliecināts, ka iecere veidot šajā vietā vēl vienu uzņēmuma maiznīcu ir attaisnojusies.

Ziemas krājumu tirdziņš „Ar Gardu Muti Valmiermuižā”

Veselības krājumus piedāvās lauku tēju, medus, ievārījumu un sulu tirgotāji, spēka krājumus piedāvās maizes, gaļas un dārzeņu tirgotāji, bet ziemas recepšu krājumos dalīsies pavāri. Zināšanu krājumus piedāvās tematiskās darbnīcas ģimenei, bet par pozitīvu emociju krājumiem gādās lustīga koncertprogramma.

Graudaugu ražas novākšana Latvijā noslēgusies; ražas prognoze aug

"Šajās dienās graudaugu raža Latvijā kopumā ir novākta, vēl tikai dažās saimniecībās tiek kults vasaras rapsis," sacīja Krainis. Viņš arī norādīja, ka laika apstākļu ietekmē graudu mitrums joprojām svārstās no 15% līdz 25%. Tā kā graudu kaltēšanai nepieciešams papildus laiks, kopumā vērojama liela graudu kalšu noslodze, līdz ar to pie pieņemšanas punktiem veidojas rindas. Graudi, kas nav laicīgi izkaltēti, zaudē pārtikas graudu kvalitāti.

Šis alutiņš ir mūsu pašu

Alus palīdzēs atgūt seno godību Ja alus ir putojošs un smaržojošs, dzidrs un vēss, tad tas šķiet garšīgāks. Tādu žurnālistu grupa degustēja Valmiermuižas alus darītavā, kas bija iekļauta "Lauku ceļotāja" rīkotajā braucienā. Tas tika organizēts projektā "Kultūras mantojuma vērtību un potenciāla veicināšana Latvijas lauku tūrismā".

E.Millere: ‘Pašam sava sēklu banka’ (VidesVestis.lv)

Varbūt vēl nav par vēlu zvanīt trauksmes zvanus, ka nu jau arī savos mazdārziņos esam kļuvuši par pasaules pilsoņiem, jo reti kurš vairs ievāc sēklas pats, ka Latvijā sēklkopība ir faktiski iznīcināta un vietējie selekcionāri drīzāk jūtas kā Antiņi bez stikla kalna. Kā tas notika? Vai iespējams atgūt neatkarību?

Jēkabpilī sadales punktos krājas tūkstošiem pārtikas paku trūcīgajiem

Paku izdales punktā Brīvības ielā 45 septembrī saņemtas 1586 pārtikas pakas, izsniegtas 396 un atlikumā palikušas 1190; Rīgas ielā 237 saņemtas 1266 pārtikas pakas un izsniegtas 143, tātad — atlikušas 1123 pakas. Oktobrī Brīvības ielā 45 saņemtas 1086 pārtikas pakas, bet Rīgas ielā 237 saņemtas 866, laikrakstu informējusi Dignājas daudzbērnu ģimeņu apvienības "Dzīpariņš" vadītājas Silvija Stūrīte. Šī biedrība koordinē pārtikas paku sadali bijušā Jēkabpils rajona teritorijā.

Lietaino laika apstākļu dēļ labības novākšanas darbi joprojām kavējas

Lauksaimniecības kooperatīva «Latraps» izpilddirektors Edgars Ruža aģentūrai BNS sacīja, ka situācija kopš pagājušās nedēļas nav īpaši mainījusies. «Lietus līst ļoti dažādi, un zemnieki joprojām ķer katru minūti uz lauka, katru iespēju, lai varētu kaut ko vairāk nokult,» klāstīja Ruža un piebilda, ka arī pagājušās nedēļas nogalē Zemgalē bija ļoti spēcīgas lietusgāzes ‒ dažviet nolijusi pat vairāk nekā mēneša norma. «Pēc pieņemšanas datiem redzam, ka ir kults katru dienu pa bišķītim, uz priekšu palēnām tā novākšana virzās,» apliecināja «Latraps» izpilddirektors un uzsvēra, ka kopā varētu būtu novākti 70% no apsētajām platībām. Ruža arī cer, ka uz laukiem nepaliks daudz nenovāktas labības. «Pēc kalendāra vēl nav vēls termiņš ‒ kādreiz arī septembrī kūla bez problēmām, bet, ja paskatās, kādi ir lauki pašlaik, tad parādās cita aina,» teica «Latraps» izpilddirektors un paskaidroja, ka šogad labība nogatavojusies ātrāk nekā citus gadus, tāpēc ar labākiem laika apstākļiem to ļoti ātri varētu novākt. Šogad būtiski samazinājies arī novāktās ražas apmērs ‒ par 20‒30%. Tomēr Ruža norādīja, ka ražas samazinājumu precīzi vēl nevar pateikt, jo nedaudz vairāk kā 30% iesēto vasarāju vēl atrodas uz laukiem. «Vēl grūti pateikt, kā izdosies tos novākt un kādi viņi izskatīsies,» minēja lauksaimnieks. Lietainā laika dēļ samazinās graudu kvalitāte. «Vēl pirms lietiem pirmajam kūlumam ziemājiem bija ļoti augsta kvalitāte, taču patlaban kviešu graudi ir izmirkuši un kvalitāte ir ļoti zema. Principā tā jau ir lopbarība,» atzina Ruža, taču piebilda, ka tādējādi lopkopjiem šogad, iespējams, nevajadzēs satraukties par lopbarības pieejamību. «Bet, ja lopkopji nereaģēs pašlaik un vienkārši sēdēs, graudi tiks pārdoti un šeit nekas nepaliks,» pastāstīja «Latraps» izpilddirektors. Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons aģentūru BNS informēja, ka patlaban labības novākšanas darbi jau vairākas dienas ir apstājušies lietavu dēļ. «Taču, ja būs labāks laiks, darbi atsāksies, iespējams, jau pat šodien,» cerību pauda LLKA valdes priekšsēdētājs un minēja, ka pagaidām novākti aptuveni 50% iesēto platību. Arī Jansons norādīja, ka lietavu dēļ ar katru dienu krītas graudu kvalitāte. «Patlaban pārtikas kvalitātei maz vairs ir atbilstošu graudu, un ir arī ražas zudumi ‒ miežiem jau trešdaļa ražas paliek uz lauka,» atzīmēja LLKA vadītājs. Biedrības «Zemnieku saeima» valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš aģentūrai BNS apliecināja, ka labības vākšanas darbi jau kādu laiku ir apstājušies. Viņš arī piebilda, ka situācija pasliktinās ar katru dienu. «Uz laukiem joprojām ir grūti uzbraukt, zemes mitrums ir ļoti liels,» sacīja Lazdiņš un atzina, ka situācija Zemgalē un Kurzemē ir ļoti smaga. Pēc biedrības vadītāja teiktā, pašlaik novākti aptuveni 90‒95% iesēto ziemāju. «Savukārt vasarāju novākšana turpinās, rādītāji pa saimniecībām ir ļoti dažādi ‒ atkarībā no sējumu struktūras,» sacīja Lazdiņš. Arī viņš apliecināja, ka lietavu dēļ graudu kvalitāte ir krietni pasliktinājusies. «Ziemājiem jau kādu nedēļu kvalitātes nav, taču vasarājiem, lai gan pagājušajā nedēļā vēl bija, tagad, kad atsāksies kulšana, būs jāskatās,» klāstīja «Zemnieku saeimas» valdes priekšsēdētājs un piebilda, ka šogad arī novāktie graudi ir mazāki un ražas apmērs būs aptuveni par 30% mazāks. Jau vēstīts, ka ilgstošās lietavas kavē labības kulšanu un vietām labības novākšana varētu ieilgt līdz pat septembra beigām, kā dēļ samazinās graudu kvalitāte un raža. Zemkopības ministrijas un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra speciālisti šogad prognozē graudaugu un rapšu sējumu kopplatības saglabāšanos pērnā gada līmenī. Latvijā 2010.gadā lauksaimniecības kultūru kopējā apsētā platība, pēc provizoriskiem datiem, samazinājusies par 16,2 tūkstošiem hektāru jeb 1,5%, salīdzinot ar 2009.gadu, un bija 1095,8 tūkstoši hektāru. — Zemgales Ziņas

Kā pagatavot skābu kāpostu zupu?

Raksts tapis sadarbībā ar garšīgo ēdienu blogu zitinja.blogspot.com Vairāk bildes, papildu padomus un citas garšīgu ēdienu foto-receptes meklē tur!  Tu pat nenojauti, ka vari to pagatavot! Vajadzīgs ~600gr cūkgaļas cauraudzīšaLiellopa buljona kaulinepilns kg. skābu kāpostu2 nelieli sīpoli2 ķiplokdaivas4-5ēd.k. miežu putraimigaršvielas 1.solis Tātad, noskalojam gaļu zem tekoša ūdens un liekam grāpī. Pārlejam ar ūdeni, pieberam sāli un uz straujas liesmas uzvāram. Tiklīdz parādās putas, visu rūpīgi nosmeļam nost. 2.solis Kad putas nosmeltas, pievienojam sagrieztu sīpolu, ķiploku un garšvielas. Es izmantoju piparus, laurulapas, smaržigos piparus, melnos maltos piparus kā arī kaltētas dilles un pētersīļus un kādu tējkaroti ķimenes. Tad nogriežam minimālu liesmu un ļaujam gaļai vārīties kamēr tā ir pusmīksta. Aptuveni minūtes 45. 3.solis Kad gaļa ir pusmīksta, pievienoju apmēram 4-5 ēdamkarotes miežu putraimus un ļauju kādas 10-15 minūtes pavārīties. Tikmēr ņemu skābos kāpostus, pirms likšanas katlā nedaudz nospiež sulu un sagriež smalkāk, ja vēlas. Sulu nelej laukā! Piezīmes Šeit piebildīšu, ka man labāk tīk saldskābie kāposti. Taču, ja garšo tāda riktīgi skābena kāpostu zupa, tad labāk izvēlēties skābos skābus kāpostus. Ieteiktu nepirkt jau trauciņos tirgotos skābos kāpostus, jo nereti tiem klāt ir etiķis, kas manu prāt dikti maitā to garšu. Nesaku, ka tirgū nopērkamajos tas nav pievienots, tomēr līdz šim nav nācies uz tādiem uzrauties. Vienmēr garšojuši labi. Parasti pērku kāpostus, kuriem jau burkāns klāt, taču šoreiz nopirkatjiem kāpostiem tie pamaz bija. Speciāli klāt burkānu neliku, taču, ja ir vēlme, to droši var pievienot. 4.solis Kad putraimi pavārijušies kādas minūtes 10-15 pievienoju sagrieztos kāpostus un no zupas izķeksēju liellopa kaulus. Tā kā tiem bija klāt vēl nedaudz gaļas, tad taupīgā latvieša sindroms, neļāva tos nenoskrubināt nost. Gaļu pēcāk atliku atpakaļ zupā. 5.solis Nu lūk, tagad turpinām zupu vārīt, līdz cūķis un kāposti mīksti. Pagaršojam, kā pēc garšas. Kad zupa gatav, tad es  no kāpostiem nospiesto sulu pieleju klāt un ļauju zupai brīdi pastāvēt. Pielietā sula dos spēcīgāku kāpostu garšu. 6.solis Nu lūk, zupa gatava. Izvārīto cūķi sagriezu šķēlēs un servēju uz galda. Zupītei pirms pasniegšanas, katram šķīvītī piegriezu svaigu sīpolu. Ja vēlas, var pievienot vārītu kartupeli. Uz rupjmaizītes liku izvārīto gaļu un apsmērēju ar sinepēm. Nu īsti mana tēva gaumē. Labu apetīti!             — SolipaSolim