"ola"

Pētījums par Latvijas pārtiku: bioloģiskajās vistu olās toksisko elementu līmenis augstāks nekā fermās audzētajām

Izanalizējusi vairāk nekā 500 pārtikas paraugu, pētniece secinājusi, ka reģionālo atšķirību pētīšanai Latvija nav pētniekiem interesantākā valsts, jo lielas atšķirtības nav novērotas, tomēr patērētājiem visai pārsteidzoši varētu šķist, ka bioloģisko saimniecību vistu olām potenciāli toksisko elementu līmenis izrādījies augstāks nekā t.s. putnu fermu olās.

RECEPTE: Mājās gatavotas nūdeles

Pierasts, ka biezpienu, pelmeņus, nūdeles un citus pārtikas produktus pērkam veikalā, nevis gatavojam mājās. Taču tos varam pamēģināt gatavot paši, un kāpēc gan to nedarīt ar nūdelēm. To var paveikt jebkura saimniece – tas nav grūts un piņķerīgs darbs. Lēti un garšīgi! Tradicionālas mājās gatavotu nūdeļu receptes sastāvā ir milti, ūdens, sāls un olas. Pats svarīgākais nūdeļu gatavošanas procesā ir mīklas sajaukšana, tāpēc jāzina svarīgākās nianses.

Martā Latvijas veikalos samazinājušās pārtikas cenas

Vislielākais cenu samazinājums pirmajā ceturksnī ir bijis importa tomātiem par 15% no 2.77 eiro/kg līdz 2.36 eiro/kg, mandarīniem par 14% no 2.75 eiro /kg līdz 2.37 eiro /kg, rudzu maizei un batonam no kviešu miltiem par 12% attiecīgi no 1.14 eiro /kg līdz 1.00 eiro /kg un no 1.57 eiro /kg līdz 1.38 eiro /kg, galviņkāpostiem, vietējiem tomātiem un citroniem par 11% attiecīgi no 0.40 eiro /kg līdz 0.36 eiro /kg, no 5.78 eiro /kg līdz 5.17 eiro /kg un no 2.39 eiro /kg līdz 2.14 eiro /kg, kafijas pupiņām un saulespuķu eļļai par 10% attiecīgi no 14.90 eiro /kg līdz 13.42 eiro /kg un no 2.26 eiro /l līdz 2.05 eiro /l, cukuram un L izmēra olām par 9% attiecīgi no 1.21 eiro /kg līdz 1.10 eiro /kg un 1.75 eiro /10 gab. līdz 1.60 eiro /10 gab. Tāpat nedaudz lētāki ir kļuvuši broileri, pilnpiens, kefīrs, sviests, biezpiens, siers, rīsi, kartupeļi, burkāni.

Aizmirsti par sīpolu mizām – krāso Lieldienu olas austrumnieku stilā

Ja olu krāsošanai šogad gribas atmest ar roku, jo cik tad var ar tām sīpolu mizām ķēpāties, tad mums ir alternatīva tradīcija, kas varētu atgriezt bērnības prieku par olas čaumalas sasišanu! Ķīna ir valsts, kurā mūsu Lieldienas nepazīst, taču olu krāsošana arī tur ir sena tradīcija. Marmora jeb tējas olu Ķīnas lielveikalā varat nemeklēt, tā tējnīcās no iespaidīgiem stikla traukiem tiek pasniegta kā liels dārgums. Tradicionāli ķīnieši tēju nekad nepasniedz vienu. Krāsotā tējas ola līdzās krekeriem, riekstiņiem un citiem niekiem, kas baudāmi pie tējas, tiek pasniegta kā uzkoda.

Siers ar marmelādi un riekstiem

Sieru siet man iemācīja māte un vecmāmiņa. Viņas ir no Latgales puses un zina ne vienu vien recepti, kas raksturīga šim novadam, — saka Bites kundze. — Mana vecmāmiņa, piemēram, sieru kaltēja saulē. Sausu biezpienu sajauca ar sāli un ķimenēm, tad zem sloga nospieda glītā ritulītī, iesēja marlē un izlika saulē kaltēties. Biezpiens pārvērtās cietā sierā un bija ļoti garšīgs, īpaši ar mājās darītu alu. Savukārt māte sieru gatavoja no biezpiena un piena. Biezpienam trīs dienas ļāva pastāvēt siltumā, lai nedaudz ieskābst. Tad katlā karsēja svaigo pienu un pievienoja biezpienu. No iegūtās masas veidoja ritulīšus. Arī es sieru sienu pēc šīs receptes. Ja laika nav  daudz, var izlīdzēties arī ar ātro variantu, kad pienu uzkarsē, līdz tas sāk veidot putas. Sakuļ pāris olu un iejauc tajās citronskābi. Masu ielej karstajā pienā, un vienā mirklī atdalās sūkalas. Siera masa gatava — atliek vien pievienot garšvielas un veidot rituļus. Protams, siera siešanai piens no veikala nederēs. Savlaik paši turējām govis, taču nu vairs nē. Man pienu atved māte.

Iztikas minimuma rādītājs sasniedzis rekordaugstu rādītāju

Mēneša laikā rādītājs audzis par 0,63 latiem. Martā iztikas minimuma rādītājs bija 176,81 lats. Savukārt pagājušā gada aprīlī iztikas minimuma rādītājs bija 175,78 lati. Līdz šim augstākais iztikas minimuma rādītājs tika sasniegts pagājušā gada jūnijā – 177,26 lati. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka viena iedzīvotāja pilna iztikas minimuma preču un pakalpojumu groza vērtība 2012.gadā bija 176 lati, 2011.gadā – 173 lati, 2010.gadā – 166 lati, 2009.gadā – 168 lati, 2008.gadā – 160 lati.

Ātrie salāti

Iestājoties pavasarim, man ir iestājies arī slinkums gatavot. Tāpēc meklēju vienkāršus risinājumus. Maira ieteica šādu salātu recepti. Nepieciešams: krabju nūjiņas, siers (Krievijas, Edam, droši vien arī citi tml der), vārīta ola(s), ķirštomāti, krējums Garšvielas, zaļumi pēc izvēles, nedaudz pipari, bet sieram jau ir savs sāļums un krabju nūjņām sava garša. Sagriež, kas griežams, sarīvē, kas [...] — SolipaSolim

7 uztura padomi skrējējām, gatavojoties maratonam

Uzlādējiet savas enerģijas rezerves! Lai sasniegtu labu rezultātu, mūsu organismam ir nepieciešams spēks un enerģija. Spēks rodas treniņos, taču enerģiju un tās rezerves veido tas, ko mēs ikdienā ēdam – ogļhidrāti jeb graudaugu produkti, dārzeņi un augļi. Ne velti sportisti regulāri uzturā ēd auzu, piecu graudu, miežu un rudzu putras. Atcerieties – ogļhidrāti ir galvenais enerģijas avots cilvēka organismā, kā arī uzturvielu grupa ar vislielāko nozīmi tieši izturības sporta veidiem. Tie organismā veido enerģijas rezerves glikogēna veidā, un intensīvas slodzes laikā šīs rezerves var tikt pāragri izmantotas, un iestāties nogurums. Tāpēc „Herkuless" sporta uztura speciālisti aicina jau laicīgi domāt un sekot līdzi savai ēdienkartei. Ir pierādīts, ka lai uzlādētu šīs organisma rezerves ir nepieciešams laiks – vismaz viena ogļhidrātiem pārbagāta nedēļa.

Inflācijas pēdējais bastions vēl turas

Gada inflācija martā vēl nedaudz samazinājās, no superzema līmeņa līdz vēl zemākam – no 0,3% līdz 0,2%. Taču cenu pieaugums pret februārī par 0,5% vismaz aizkavēja iespējamās deflācijas atnākšanu, šāda varbūtība gan vēl saglabājas aprīlī, kaut neliela. Atlikušais inflācijas kriksītis var izrādīties ciets rieksts, jo aprīlī sezonālu faktoru dēļ mēdz jūtami pieaugt pārtikas un apģērbu cenas.

Poļu žureks

Šogad Lieldienās, kā jau katru gadu, iekrita daudz brīvu dienu, tāpēc, lai nebūtu jāpavada laiks mājās, devos nelielā izbraucienā cauri Polijai.  Polijā degustēju žurekus. Žureks ir viena no poļu nacionālajām zupām. Un, kā saka mūsu gide Laima, var jau pasūtīt arī zirņu zupu. Būs garšīgi. Bet ko jūs teiksiet, kad atbrauksiet mājās un jums prasīs: “Nu, ko ēdi Polijā?” Zirņu zupa arī Latvijā ir zirņu zupa. Bet, ja teiksiet, ka ēdāt žureku, tas jau skan. Polijā tā pat kā Itālijā – katrā reģionā vienu un to pašu ēdienu gatavo pēc savas atšķirīgas receptes. Tas raksturīgsi visām lielām valstīm. Pirmais žureks man bija Krakovas žureks. Un Krakova ir vienīgā vieta, kur žurekam pievieno dārzeņus. Bet būtībā tā ir uz dārzeņu buljona bāzes vārīta zupa ar desu un olām. Galvenais šajā zupā ir ieraugs. Polijā to var nopirkt gatavu paciņās. Atliek tikai atjaukt ar ūdeni un gatavs. Bet var arī ieraugu uztaisīt pats. No rudzu miltiem. Mans Rīgas žureks mazliet pēc gašas atgādināja skābeņu zupu. Polijas žureki pēc garšas atgādina žurekus, neko citu. Bet, lai vai kā būtu – ļoti garšīga zupa. Un, ja esat radoši un uz eksperimentēšanu noskaņoti, noteikti pamēģiniet. Jums sanāks! Un būs neparasti un garšīgi.