"pipars"

Interesanti fakti, ko tu, iespējams, nezināji par pipariem

Asums nav noteicošā īpašība. Piparu unikālo garšu veido līdzsvars starp piperīnu – ķīmisku vielu, kas nodrošina asumu, – un ēteriskajām eļļām, kas piešķir tiem raksturīgo aromātu. Pārāk daudz piperīna nomāks eļļu garšu un radīs asu sajūtu mutē. Tās ir ļoti smalkas nianses, un dažādām piparu šķirnēm ir raksturīgas dažādas garšas. Piparu grauda kodols satur piperīnu, bet eļļas atrodamas miziņā. Pāršķeļot cieto, melno mizu, ēteriskās eļļas ātri oksidējas, tādēļ svaigi malti pipari vienmēr būs visgaršīgākie un aromātiskākie.

Ātrie salāti

Iestājoties pavasarim, man ir iestājies arī slinkums gatavot. Tāpēc meklēju vienkāršus risinājumus. Maira ieteica šādu salātu recepti. Nepieciešams: krabju nūjiņas, siers (Krievijas, Edam, droši vien arī citi tml der), vārīta ola(s), ķirštomāti, krējums Garšvielas, zaļumi pēc izvēles, nedaudz pipari, bet sieram jau ir savs sāļums un krabju nūjņām sava garša. Sagriež, kas griežams, sarīvē, kas [...] — SolipaSolim

Poļu žureks

Šogad Lieldienās, kā jau katru gadu, iekrita daudz brīvu dienu, tāpēc, lai nebūtu jāpavada laiks mājās, devos nelielā izbraucienā cauri Polijai.  Polijā degustēju žurekus. Žureks ir viena no poļu nacionālajām zupām. Un, kā saka mūsu gide Laima, var jau pasūtīt arī zirņu zupu. Būs garšīgi. Bet ko jūs teiksiet, kad atbrauksiet mājās un jums prasīs: “Nu, ko ēdi Polijā?” Zirņu zupa arī Latvijā ir zirņu zupa. Bet, ja teiksiet, ka ēdāt žureku, tas jau skan. Polijā tā pat kā Itālijā – katrā reģionā vienu un to pašu ēdienu gatavo pēc savas atšķirīgas receptes. Tas raksturīgsi visām lielām valstīm. Pirmais žureks man bija Krakovas žureks. Un Krakova ir vienīgā vieta, kur žurekam pievieno dārzeņus. Bet būtībā tā ir uz dārzeņu buljona bāzes vārīta zupa ar desu un olām. Galvenais šajā zupā ir ieraugs. Polijā to var nopirkt gatavu paciņās. Atliek tikai atjaukt ar ūdeni un gatavs. Bet var arī ieraugu uztaisīt pats. No rudzu miltiem. Mans Rīgas žureks mazliet pēc gašas atgādināja skābeņu zupu. Polijas žureki pēc garšas atgādina žurekus, neko citu. Bet, lai vai kā būtu – ļoti garšīga zupa. Un, ja esat radoši un uz eksperimentēšanu noskaņoti, noteikti pamēģiniet. Jums sanāks! Un būs neparasti un garšīgi.

Jelgavas SOS jauniešu mājas iemītnieki Aikāgaršo šefpavāra vadībā apgūst ēst gatavošanas prasmes (ar foto un recepti)

Pavārskolas nodarbības laikā jaunieši kopā ar šefpavāru ne tikai gatavoja gardu maltīti, bet arī uzzināja daudz ko jaunu par veselīga un sabalansēta uztura pamatprincipiem. Vaicāti par saviem ēšanas paradumiem, jaunieši atzina, ka ikdienā neēd īpaši veselīgi – piemēram, brokastis, kas ir dienas svarīgākā ēdienreize, ietur tikai tad, ja atliek laiks. Arī dažādi saldumi un ātrās uzkodas ēdienkartē tiek iekļautas vairākas reizes nedēļā – bulciņas un smalkmaizītes ir jauniešu iecienītākais našķis starp ēdienreizēm.

Vistas aknu pastēte

Šo aknu pastēti ir tik viegli uztaisīt, ka es pat vairs nemēģinu pirkt gatavās, ko lielveikalos pārdod. Pašu gatavota vienmēr sanāk garšīgāka. Un – seko klasiskā frāze – pašu gatavotam tu vienmēr zini, kas ir sastāvā. Kaut arī frāze ir klišejiska, bet tā ir patiesība. Man vēl padomā uztaisīt smalku aknu pastēsti pēc zvaigžņotu franču pavāru receptēm. Zvaigžņotie ir tie, kas saņēmuši Mišelin zvaigznes. Bet līdz tam vēl jāsaņemas, jo tas ir mazliet ilgāk un mazliet sarežģītāk nekā šis ātrais variants. Šīs pastētes idejas autors un mans iedvesmotājs ir Edijs Bošs. Jā, tas kurš ziņas lasa. Lūdzu, piedod, Edij!!! Es tiešām precīzi neatceros kā viņš taisīja šo pastēti ēst gatavošanas raidījumā. Tāpēc saku, ka viņš ir tikai iedvesmotājs. Bet ar to arī pilnīgi pietiek, jo pastēte sanāk ļoti garšīga. Un to pagatavot var 20 minūšu laikā. Noteikti pamēģiniet! Palutiniet sevi un savus mīļos ar brīnumjaukām pastēšmaizītēm.

Gaileņu mērce

Šī ir nevis vasaras gaileņu mērce, bet ziemas gaileņu mērce. Priekš manis tā ir ļoti liela atšķirība, jo es pirmo reizi taisīju mērci no saldētām gailenēm. Biju saklausījusies šausmu stāstus, ka gailenes var saldēt tikai jau saceptas. Ja saldē svaigas gailenes, tad pēc tam atsaldējot un gatavojot tās kļūst rūgtas un neēdamas. Un, lūk, man kā reiz bija atnestas svaigas saldētas gailenes. Nācās likt lietā visu savu izdomu, bet beigās man sanāca lieliska mērce. Bez mazākās rūgtuma piegaršas. Varbūt vienkārši paveicās? Bet, ja kāds ir sasaldējis svaigas gailenes, variet izmēģināt šo variantu. Varbūt arī jums paveiksies un gailenes garšos lieliski.

Čili

Ir pieejamas trīs čili piparu krāsas - zaļa, sarkana, dzeltena (dažādi toņi), un tos ēdieniem pievieno visā pasaulē. Pateicoties savai asajai garšai un sildošajām īpašībām, tas lieliski palīdz uzturēt formā cilvēka fizisko veselību un modru garu.

Makaroni ar tomātiem un baziliku

Oskars Vailds esot teicis, ka tikai tie cilvēki, kam trūkst iztēles, nevar atrast labu ieganstu, lai iedzertu šampanieti. Ja uz to raugās no šāda skatu punkta, tad ar iztēli mums viss kārtībā. Iztēle atraisījās tanī mirklī, kad es veikala plauktā pamanīju jaunu “Rīgas Dīvu”. Rose – rozā. Tā nu mums sanāca lieliskas dāmu (vai dīvu?) pusdienas ar rozā “Rīgas Dīvu”, kas starp citu izrādījās ļoti garšīga – saldena, bet ne šķebīgi salda. Viegla un patīkama. Tieši tā pat kā pašas pusdienas. Makaroni ar vieglu olīveļļas mērci, svaigiem ķiršu tomātiem, mocarellu un baziliku. Es tā esmu noilgojusies pēc tomātiem. Nevaru vairs sagaidīt vasaru. Tomāti ir viens no maniem mīļākajiem ēdieniem. Bet ziemā nopērkamie tomāti ne pēc kā negaršo, tāpēc nav pat vērts tērēt naudu un bojāt garšu. Vienīgie ziemā ēdamie tomāti ir ķiršu tomāti. Tad nu šoreiz paņēmu visās krāsās, kas Rimi bija pieejamas.

Laša zupa

Mūsu mājās beidzot ir pienākusi zivju diena, gandrīz vai jāsaka zivju nedēļa. Pēc veca ieraduma mums zivis sanāk ēst retāk nekā gaļu un dārzeņus, jo mūsu mājās nav neviena makšķernieka. Bet tas nav īsti pareizi, un tagad es mēģinu nomainīt vecus ieradumus pret jauniem. Un ne tikai tāpēc, ka tas ir veselīgi. Bet pats galvenais – tāpēc, ka tas ir ļoti garšīgi!  Kad es pērku lasi vai foreli (jā, jā – omega3), es vienmēr ņemu pusi zivs, ko likt uz sviestmaizēm, un no asakām, astes vai galvas, ko tur pat laipnās pārdevējas izgriež, uzvāru zupu. Starp citu, lai uzvārītu laša vai foreles zupu, nav nemaz jāpērk vesela zivs. Tur pat tirgū vai lielveikalos vienmēr pārdod arī zupas izlases. Ja ņem tikai to + nepieciešamos dārzeņus, tad sanāk ne tikai garšīgi un veselīgi, bet arī ekonomiski.

Galerts – aukstā gaļa – zilce

Katrs to sauc savādāk. Es to saucu par galertu. Bet vienā senā žurnālā izlasīju, ka galerts ir gaļa sagriezta gabaliņos un pārlieta ar želeju, savukārt zilce – samalta gaļa kopā ar želeju. Lai kā arī īstenībā nebūtu, vienalga katrs to sauc kā grib un kā ir ieradis. Es parasti gaļu samaļu gaļas mašīnā un sajaucu ar buljonu, želeju. Un, tā kā tuvojas Valentīna diena, tad man šoreiz ir romantiskais galerts. Jūs jau ziniet – romantisku var pataisīt jebko, ja vien ir vēlēšanās. Atliek tikai sagādāt sirds veida formiņas, un tad var pasniegt saviem mīļotajiem visa veida romantiskas sviestmaizes, romantiskus ceptus kartupeļus u.t.t. Bet šobrīd atgriežamies pie galerta.