"rieksts"

Pavisam parasti, tomēr bīstami augļi un dārzeņi

Mandeles ir nevis rieksts, kā gandrīz visi uzskata, bet sausais auglis. Tām ir neatkārtojama garša, un tās ir iecienīta desertu un citu gardumu sastāvdaļa. Par smaržīgāko uzskata rūgteno mandeli, kura satur indīgo cianīdu. Tieši tāpēc rūgtās mandeles tradicionāli apstrādā karsējot, lai izvadītu no tām indi. Vairākās valstīs, piemēram, Jaunzēlandē, rūgteno mandeļu pārdošana ir aizliegta ar likumu. Indijas rieksti. Ķirši, aprikozes, persiki un plūmes. Sparģeļi. Tomāti. Muskatrieksts. Sēnes. Šokolāde. Kartupeļi. Āboli.

5 produkti, kas aizkavē novecošanos

Zivis. Neskaitāmi pētījumi apstiprinājuši – cilvēki, kuri ikdienā iecienījuši zivis, gandrīz nekad neslimo ar sirds slimībām. Tāpat arī zināms – zivīs ir ļoti daudz labo omega – 3 taukskābju, kas palīdz nostabilizēt sirds ritmu un nepieļauj asinsvadu pārkaļķošanos. Olīveļļa. Šokolāde. Jogurts. Mellenes un rieksti.

Minerālvielas veģetārā uzturā

Lai gan gaļa nav produkts ar lielāko cinka daudzumu, gaļā esošais cinks, līdzīgi kā dzelzs, cilvēka organismā uzsūcas labāk nekā cinks, kas atrodas augu valsts produktos. Taču tā kā cinks atrodas daudzos augu valsts produktos, ar sabalansētu veģetāru uzturu ieteicamo cinka devu var uzņemt itin viegli. Lielisks cinka avots ir diedzēti graudi un ķirbju sēklas. Daudz cinka ir arī saulespuķu un sezama sēklās, lēcās, riekstos, auzu pārslās, pupiņās, zirņos un no ierauga gatavotā rudzu maizē. Cinka uzsūkšanos organismā ievērojami veicina piena produktu lietošana.

Aizmirsti par sīpolu mizām – krāso Lieldienu olas austrumnieku stilā

Ja olu krāsošanai šogad gribas atmest ar roku, jo cik tad var ar tām sīpolu mizām ķēpāties, tad mums ir alternatīva tradīcija, kas varētu atgriezt bērnības prieku par olas čaumalas sasišanu! Ķīna ir valsts, kurā mūsu Lieldienas nepazīst, taču olu krāsošana arī tur ir sena tradīcija. Marmora jeb tējas olu Ķīnas lielveikalā varat nemeklēt, tā tējnīcās no iespaidīgiem stikla traukiem tiek pasniegta kā liels dārgums. Tradicionāli ķīnieši tēju nekad nepasniedz vienu. Krāsotā tējas ola līdzās krekeriem, riekstiņiem un citiem niekiem, kas baudāmi pie tējas, tiek pasniegta kā uzkoda.

Rudenīgas idejas

Āboli ir īsta rudens dāvana. Vietējie Latvijas āboli ir gan krāsu bagāti, gan sulīgi, gan no tiem var pagatavot vienkāršu un veselīgu desertu. Te divas idejas kā var veiksmīgi noformēt un servēt  karamelizētu un riekstu gabaliņos apviļātu ābolu, kā arī āboli var kalpot gan galda dekorēšanai, gan galdauta stiprināšanai pusdienām uz atklātas terases vai dārzā.

Siers ar marmelādi un riekstiem

Sieru siet man iemācīja māte un vecmāmiņa. Viņas ir no Latgales puses un zina ne vienu vien recepti, kas raksturīga šim novadam, — saka Bites kundze. — Mana vecmāmiņa, piemēram, sieru kaltēja saulē. Sausu biezpienu sajauca ar sāli un ķimenēm, tad zem sloga nospieda glītā ritulītī, iesēja marlē un izlika saulē kaltēties. Biezpiens pārvērtās cietā sierā un bija ļoti garšīgs, īpaši ar mājās darītu alu. Savukārt māte sieru gatavoja no biezpiena un piena. Biezpienam trīs dienas ļāva pastāvēt siltumā, lai nedaudz ieskābst. Tad katlā karsēja svaigo pienu un pievienoja biezpienu. No iegūtās masas veidoja ritulīšus. Arī es sieru sienu pēc šīs receptes. Ja laika nav  daudz, var izlīdzēties arī ar ātro variantu, kad pienu uzkarsē, līdz tas sāk veidot putas. Sakuļ pāris olu un iejauc tajās citronskābi. Masu ielej karstajā pienā, un vienā mirklī atdalās sūkalas. Siera masa gatava — atliek vien pievienot garšvielas un veidot rituļus. Protams, siera siešanai piens no veikala nederēs. Savlaik paši turējām govis, taču nu vairs nē. Man pienu atved māte.

7 uztura padomi skrējējām, gatavojoties maratonam

Uzlādējiet savas enerģijas rezerves! Lai sasniegtu labu rezultātu, mūsu organismam ir nepieciešams spēks un enerģija. Spēks rodas treniņos, taču enerģiju un tās rezerves veido tas, ko mēs ikdienā ēdam – ogļhidrāti jeb graudaugu produkti, dārzeņi un augļi. Ne velti sportisti regulāri uzturā ēd auzu, piecu graudu, miežu un rudzu putras. Atcerieties – ogļhidrāti ir galvenais enerģijas avots cilvēka organismā, kā arī uzturvielu grupa ar vislielāko nozīmi tieši izturības sporta veidiem. Tie organismā veido enerģijas rezerves glikogēna veidā, un intensīvas slodzes laikā šīs rezerves var tikt pāragri izmantotas, un iestāties nogurums. Tāpēc „Herkuless" sporta uztura speciālisti aicina jau laicīgi domāt un sekot līdzi savai ēdienkartei. Ir pierādīts, ka lai uzlādētu šīs organisma rezerves ir nepieciešams laiks – vismaz viena ogļhidrātiem pārbagāta nedēļa.

Inflācijas pēdējais bastions vēl turas

Gada inflācija martā vēl nedaudz samazinājās, no superzema līmeņa līdz vēl zemākam – no 0,3% līdz 0,2%. Taču cenu pieaugums pret februārī par 0,5% vismaz aizkavēja iespējamās deflācijas atnākšanu, šāda varbūtība gan vēl saglabājas aprīlī, kaut neliela. Atlikušais inflācijas kriksītis var izrādīties ciets rieksts, jo aprīlī sezonālu faktoru dēļ mēdz jūtami pieaugt pārtikas un apģērbu cenas.

Latvijas iedzīvotāju garšvielu top 3

Iemīļotāko garšvielu pirmajā pieciniekā iekļuvuši arī kanēlis un baziliks, kas garšo katram ceturtajam aptaujātajam (attiecīgi 26% un 25% respondentu). 23% aptaujāto Latvijas iedzīvotāji ēdienu pagatavošanā iecienījuši universālo garšvielu „Vegeta", 18% – citronpiparus, bet iemīļotāko garšvielu pirmo desmitnieku noslēdz karijs (15%), mārrutki (12%) un sinepes (11%). Vairāki aptaujas dalībnieki kā savas iemīļotākās garšvielas minējuši arī kardamonu, estragonu, čilli, rozmarīnu, oregano un safrānu. Savukārt visbiežāk lietotās garšvielas Latvijas iedzīvotāju vidū ir visai tradicionālas. Visbiežāk ēdienam tiek pievienots sāls, ko ikdienā lieto 89% aptaujāto, melnie pipari (84%) un lauru lapas (54%). 37% aptaujāto ikdienā ēdiena garšu visbiežāk pastiprina ar garšvielu „Vegeta", bet 35% dzīvi „saldina" ar vaniļas palīdzību. Aicināti nosaukt savu iemīļotāko garšaugu, teju puse (44%) aptaujas dalībnieku visbiežāk minējuši dilles. Gandrīz katram piektajam (18%) aptaujātajam Latvijas iedzīvotājam mīļākais garšaugs ir ķiploks, bet katram desmitajam – sīpols. „Lai gan vairums aptaujāto ir samērā tradicionāli savā garšvielu izvēlē, tomēr gana liels skaits aptaujas dalībnieku atzinuši, ka nereti, gatavojot maltīti, izmanto arī mazāk zināmas garšvielas. Arī mūsu „Meistara Markas" meistari arvien eksperimentē ar jaunām garšvielām, garšaugiem un to salikumiem, lai katram ēdienam piešķirtu īpašu garšas buķeti," stāsta „Maxima Latvija" preses sekretārs Ivars Andiņš. „Piemēram, gatavojot gaļas ēdienus, mūsu meistari papildus tradicionālajām garšvielām izmanto arī tādas garšvielas kā majorānu, kurkumu un priežu riekstus, ko tradicionālajā virtuvē nemaz tik bieži neatrast." Kopumā Latvijas iedzīvotāji nebaidās eksperimentēt ar garšvielām un nereti, gatavojot maltīti, sāli un piparus aizvieto ar mazāk zināmām garšvielām. Puse jeb 50% aptaujāto atzinuši, ka labprāt izmēģina jaunas garšvielas, ja tās ir ieteiktas receptē, 33% iespēju robežās cenšas izmēģināt visas garšvielas, kas vien pieejamas, un tikai 16% aptaujāto ir ļoti piesardzīgi, ēdienu gatavošanā vienmēr izmantojot tikai sev zināmās garšvielas. Teju viena piektdaļa (19%) aptaujāto arī atzinuši, ka labprāt izmēģina ēdienus no citu valstu virtuvēm. 27% aptaujāto paši eksperimentē, radot arvien jaunus garšas salikumus. Savukārt 12% izvēlas tikai tos ēdienus, ar kuru garšu ir jau pazīstami. 27% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ir atzinuši, ka ir asu un ļoti asu ēdienu cienītāji. Gandrīz tikpat liels skaits aptaujāto (26%) ir uzmanīgi ar garšvielām un vislabprātāk izvēlas ēdienus ar maigu garšu. Savukārt 34% Latvijas iedzīvotāju vislabprātāk mielojas ar ēdieniem, kuriem piemīt salda garša. Arī „Maxima" novērojusi, ka pircēji ikdienā ļoti labprāt sevi un savu ģimeni lutina ar saldām ēdamlietām, piemēram, īpaši iecienītas ir „Meistara Markas" smalkmaizītes ar saldajām garšvielām – kanēli un magonēm. Kā rāda aptaujas rezultāti, lielākā daļa aptaujāto (82%) garšvielas un garšaugus visbiežāk iegādājas lielveikalā. Salīdzinoši neliela daļa – 2% aptaujāto pēc garšvielām dodas uz tirgu, bet 7% aptaujāto garšaugus audzē savos piemājas dārziņos. Turklāt Latvijas iedzīvotāji uzmanību pievērš arī tam, vai garšvielas ir dabīgas un veselīgas. 72% „Meistara Markas" aptaujas respondentu atzīst, ka visbiežāk, iegādājoties garšvielas un garšaugus, viņi piedomā pie tā, vai viņu izvēlētajam produktam ir labvēlīga ietekme uz organismu. 22% aptaujāto nav informēti par to, kāda ir dažādu garšvielu ietekme uz organismu, bet 5% nepievērš tam uzmanību. Savukārt taujāti par to, kuru ticējumu par garšvielām uzskata par patiesu, 47% aptaujāto atzinuši, ka uzskata – ja ēdiens ir pārsālīts, tad to gatavojusi iemīlējusies saimniece. Turpretī 30% aptaujāto uzmanās, lai neizbērtu sāli, jo uzskata, ka tas nozīmē – mājās būs strīds. „Maxima" „Meistara Markas" aptauja par Latvijas iedzīvotāju garšvielu lietošanas paradumiem tika veikta no 12. decembra līdz 19. decembrim interneta vietnē www.maxima.lv , un tajā piedalījās 1426 respondenti. — Alūksniešiem

Rītiņš viesojas Itālijas Kulinārijas institūtā

Kas tad īsti ir itāļu virtuve? Kā gatavot un pasniegt tradicionālos un modernos itāļu ēdienus? Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem par itāļu virtuvi var gūt Itālijas Kulinārijas institūtā (Italian Food Style Education Culinary Institute). Tur ir radīti ideāli apstākļi, lai jebkurš ārzemnieks – profesionāls pavārs vai ikdienas gatavotājs īsā laika posmā apgūtu itāļu kulinārijas pamatus. 27. oktobra raidījumā Mārtiņš Rītiņš viesojas Itālijas Kulinārijas institūtā, un sastop Itālijas riekstu karali – Matia Pariani, kurš no Itālijas labākajiem riekstiem – mandelēm, lazdu, pistāciju un zemesriekstiem spiež eļļu. Raidījuma izskaņā divas receptes – lazdu riekstu saldējums un Pjemontas ravioli ar lazdu riekstu eļļu. “Kas var būt labāks par šo?” [27.12.2012.] — DELFI TV