"sāls"

Ko darīt, ja sāls ēdienam piešāvusies par daudz?

Lai arī kā mēs cenšamies būt uzmanīgi un sāli pievienot pamazām un gatavošanas beigās, reizēm dienās, kad nekas nenotiek kā vajag, tas tomēr ir piešāvies par daudz. Ko darīt? Vai ēdienu var saglābt? Ja ir pārsālīta gaļa; Ja ir pārsālīti salāti; Ja ir pārsālīta zupa; Ja ir pārsālīta zivs; Ja ir pārsālīti dārzeņi; Ja ir pārsālīta sēņu mērce

Iemesli, kāpēc kaloriju skaitīšana vienmēr būs neprecīza

"Scientific American" skaidro, kādēļ kaloriju skaitīšana, uz ko paļaujas un ko izmanto daudzi, varētu nebūt precīza un uzticama. Video vienkāršā veidā izskaidro, ka uz ēdiena iepakojuma vai grāmatās atrodamajās tabulās rakstītais produkta kaloriju skaits aprēķināts kā vidējais kaloriju skaits vienā gramā tauku, olbaltumvielu un ogļhidrātu, tomēr šāda vidēja aprēķināšana ir tikpat precīza, kā vidēja temperatūra slimnīcā. Aprēķinos netiek ņemtas vērā katra cilvēka organisma īpatnības, tas, ka katrs ēdiens organismā tiek sagremots citādi, tāpat svarīgi pagatavošanas apstākļi – ne tikai tas, ka kaut kas tiek cepts vai vārīts, bet arī tas, cik ilgi, kādā temperatūrā, ar cik lielu sāls vai cukura daudzumu un tamlīdzīgi. Daļa no šīm darbībām palīdz vielmaiņas procesā uzņemt vairāk kalorijas, citi – tieši otrādi.

RECEPTE: Mājās gatavotas nūdeles

Pierasts, ka biezpienu, pelmeņus, nūdeles un citus pārtikas produktus pērkam veikalā, nevis gatavojam mājās. Taču tos varam pamēģināt gatavot paši, un kāpēc gan to nedarīt ar nūdelēm. To var paveikt jebkura saimniece – tas nav grūts un piņķerīgs darbs. Lēti un garšīgi! Tradicionālas mājās gatavotu nūdeļu receptes sastāvā ir milti, ūdens, sāls un olas. Pats svarīgākais nūdeļu gatavošanas procesā ir mīklas sajaukšana, tāpēc jāzina svarīgākās nianses.

Mīts vai patiesība: vai buljona kubiņi ir kaitīgi?

Dietologs norāda, ka lētākajos buljona kubiņos ir izmantoti lētākie izejmateriāli. Turklāt tajos ir visvairāk sāls, pat 75%, kas it nemaz nav veselīgi cilvēka organismam. Neskaitot sāli, tajos ir garšas pastiprinātāji, kas rada mākslīgu tieksmi pārēsties. Savukārt pārēšanās ar sāļu ēdienu ir kaitīga cilvēka veselībai.

Mīts vai patiesība: vai vārāmais sāls ir veselīgāks par jūras sāli?

Speciāliste skaidro, ka jūras sāls sastāvā ir vairāk joda, kas ir noderīgs bērnu un grūtnieču veselībai. Tomēr kopumā abi sāļi ir kaitīgi. Turklāt ikdienā pieaudzis cilvēks uzņem nepieciešamo sāls daudzumu ar produktiem, ko lieto uzturā. Tāpēc par sāls nepietiekamību organismā vairumam cilvēku nav jāuztraucas.

7 uztura padomi skrējējām, gatavojoties maratonam

Uzlādējiet savas enerģijas rezerves! Lai sasniegtu labu rezultātu, mūsu organismam ir nepieciešams spēks un enerģija. Spēks rodas treniņos, taču enerģiju un tās rezerves veido tas, ko mēs ikdienā ēdam – ogļhidrāti jeb graudaugu produkti, dārzeņi un augļi. Ne velti sportisti regulāri uzturā ēd auzu, piecu graudu, miežu un rudzu putras. Atcerieties – ogļhidrāti ir galvenais enerģijas avots cilvēka organismā, kā arī uzturvielu grupa ar vislielāko nozīmi tieši izturības sporta veidiem. Tie organismā veido enerģijas rezerves glikogēna veidā, un intensīvas slodzes laikā šīs rezerves var tikt pāragri izmantotas, un iestāties nogurums. Tāpēc „Herkuless" sporta uztura speciālisti aicina jau laicīgi domāt un sekot līdzi savai ēdienkartei. Ir pierādīts, ka lai uzlādētu šīs organisma rezerves ir nepieciešams laiks – vismaz viena ogļhidrātiem pārbagāta nedēļa.

Poļu žureks

Šogad Lieldienās, kā jau katru gadu, iekrita daudz brīvu dienu, tāpēc, lai nebūtu jāpavada laiks mājās, devos nelielā izbraucienā cauri Polijai.  Polijā degustēju žurekus. Žureks ir viena no poļu nacionālajām zupām. Un, kā saka mūsu gide Laima, var jau pasūtīt arī zirņu zupu. Būs garšīgi. Bet ko jūs teiksiet, kad atbrauksiet mājās un jums prasīs: “Nu, ko ēdi Polijā?” Zirņu zupa arī Latvijā ir zirņu zupa. Bet, ja teiksiet, ka ēdāt žureku, tas jau skan. Polijā tā pat kā Itālijā – katrā reģionā vienu un to pašu ēdienu gatavo pēc savas atšķirīgas receptes. Tas raksturīgsi visām lielām valstīm. Pirmais žureks man bija Krakovas žureks. Un Krakova ir vienīgā vieta, kur žurekam pievieno dārzeņus. Bet būtībā tā ir uz dārzeņu buljona bāzes vārīta zupa ar desu un olām. Galvenais šajā zupā ir ieraugs. Polijā to var nopirkt gatavu paciņās. Atliek tikai atjaukt ar ūdeni un gatavs. Bet var arī ieraugu uztaisīt pats. No rudzu miltiem. Mans Rīgas žureks mazliet pēc gašas atgādināja skābeņu zupu. Polijas žureki pēc garšas atgādina žurekus, neko citu. Bet, lai vai kā būtu – ļoti garšīga zupa. Un, ja esat radoši un uz eksperimentēšanu noskaņoti, noteikti pamēģiniet. Jums sanāks! Un būs neparasti un garšīgi.

Jelgavas SOS jauniešu mājas iemītnieki Aikāgaršo šefpavāra vadībā apgūst ēst gatavošanas prasmes (ar foto un recepti)

Pavārskolas nodarbības laikā jaunieši kopā ar šefpavāru ne tikai gatavoja gardu maltīti, bet arī uzzināja daudz ko jaunu par veselīga un sabalansēta uztura pamatprincipiem. Vaicāti par saviem ēšanas paradumiem, jaunieši atzina, ka ikdienā neēd īpaši veselīgi – piemēram, brokastis, kas ir dienas svarīgākā ēdienreize, ietur tikai tad, ja atliek laiks. Arī dažādi saldumi un ātrās uzkodas ēdienkartē tiek iekļautas vairākas reizes nedēļā – bulciņas un smalkmaizītes ir jauniešu iecienītākais našķis starp ēdienreizēm.

Makaroni ar tomātiem un baziliku

Oskars Vailds esot teicis, ka tikai tie cilvēki, kam trūkst iztēles, nevar atrast labu ieganstu, lai iedzertu šampanieti. Ja uz to raugās no šāda skatu punkta, tad ar iztēli mums viss kārtībā. Iztēle atraisījās tanī mirklī, kad es veikala plauktā pamanīju jaunu “Rīgas Dīvu”. Rose – rozā. Tā nu mums sanāca lieliskas dāmu (vai dīvu?) pusdienas ar rozā “Rīgas Dīvu”, kas starp citu izrādījās ļoti garšīga – saldena, bet ne šķebīgi salda. Viegla un patīkama. Tieši tā pat kā pašas pusdienas. Makaroni ar vieglu olīveļļas mērci, svaigiem ķiršu tomātiem, mocarellu un baziliku. Es tā esmu noilgojusies pēc tomātiem. Nevaru vairs sagaidīt vasaru. Tomāti ir viens no maniem mīļākajiem ēdieniem. Bet ziemā nopērkamie tomāti ne pēc kā negaršo, tāpēc nav pat vērts tērēt naudu un bojāt garšu. Vienīgie ziemā ēdamie tomāti ir ķiršu tomāti. Tad nu šoreiz paņēmu visās krāsās, kas Rimi bija pieejamas.

Latvijas iedzīvotāju garšvielu top 3

Iemīļotāko garšvielu pirmajā pieciniekā iekļuvuši arī kanēlis un baziliks, kas garšo katram ceturtajam aptaujātajam (attiecīgi 26% un 25% respondentu). 23% aptaujāto Latvijas iedzīvotāji ēdienu pagatavošanā iecienījuši universālo garšvielu „Vegeta", 18% – citronpiparus, bet iemīļotāko garšvielu pirmo desmitnieku noslēdz karijs (15%), mārrutki (12%) un sinepes (11%). Vairāki aptaujas dalībnieki kā savas iemīļotākās garšvielas minējuši arī kardamonu, estragonu, čilli, rozmarīnu, oregano un safrānu. Savukārt visbiežāk lietotās garšvielas Latvijas iedzīvotāju vidū ir visai tradicionālas. Visbiežāk ēdienam tiek pievienots sāls, ko ikdienā lieto 89% aptaujāto, melnie pipari (84%) un lauru lapas (54%). 37% aptaujāto ikdienā ēdiena garšu visbiežāk pastiprina ar garšvielu „Vegeta", bet 35% dzīvi „saldina" ar vaniļas palīdzību. Aicināti nosaukt savu iemīļotāko garšaugu, teju puse (44%) aptaujas dalībnieku visbiežāk minējuši dilles. Gandrīz katram piektajam (18%) aptaujātajam Latvijas iedzīvotājam mīļākais garšaugs ir ķiploks, bet katram desmitajam – sīpols. „Lai gan vairums aptaujāto ir samērā tradicionāli savā garšvielu izvēlē, tomēr gana liels skaits aptaujas dalībnieku atzinuši, ka nereti, gatavojot maltīti, izmanto arī mazāk zināmas garšvielas. Arī mūsu „Meistara Markas" meistari arvien eksperimentē ar jaunām garšvielām, garšaugiem un to salikumiem, lai katram ēdienam piešķirtu īpašu garšas buķeti," stāsta „Maxima Latvija" preses sekretārs Ivars Andiņš. „Piemēram, gatavojot gaļas ēdienus, mūsu meistari papildus tradicionālajām garšvielām izmanto arī tādas garšvielas kā majorānu, kurkumu un priežu riekstus, ko tradicionālajā virtuvē nemaz tik bieži neatrast." Kopumā Latvijas iedzīvotāji nebaidās eksperimentēt ar garšvielām un nereti, gatavojot maltīti, sāli un piparus aizvieto ar mazāk zināmām garšvielām. Puse jeb 50% aptaujāto atzinuši, ka labprāt izmēģina jaunas garšvielas, ja tās ir ieteiktas receptē, 33% iespēju robežās cenšas izmēģināt visas garšvielas, kas vien pieejamas, un tikai 16% aptaujāto ir ļoti piesardzīgi, ēdienu gatavošanā vienmēr izmantojot tikai sev zināmās garšvielas. Teju viena piektdaļa (19%) aptaujāto arī atzinuši, ka labprāt izmēģina ēdienus no citu valstu virtuvēm. 27% aptaujāto paši eksperimentē, radot arvien jaunus garšas salikumus. Savukārt 12% izvēlas tikai tos ēdienus, ar kuru garšu ir jau pazīstami. 27% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ir atzinuši, ka ir asu un ļoti asu ēdienu cienītāji. Gandrīz tikpat liels skaits aptaujāto (26%) ir uzmanīgi ar garšvielām un vislabprātāk izvēlas ēdienus ar maigu garšu. Savukārt 34% Latvijas iedzīvotāju vislabprātāk mielojas ar ēdieniem, kuriem piemīt salda garša. Arī „Maxima" novērojusi, ka pircēji ikdienā ļoti labprāt sevi un savu ģimeni lutina ar saldām ēdamlietām, piemēram, īpaši iecienītas ir „Meistara Markas" smalkmaizītes ar saldajām garšvielām – kanēli un magonēm. Kā rāda aptaujas rezultāti, lielākā daļa aptaujāto (82%) garšvielas un garšaugus visbiežāk iegādājas lielveikalā. Salīdzinoši neliela daļa – 2% aptaujāto pēc garšvielām dodas uz tirgu, bet 7% aptaujāto garšaugus audzē savos piemājas dārziņos. Turklāt Latvijas iedzīvotāji uzmanību pievērš arī tam, vai garšvielas ir dabīgas un veselīgas. 72% „Meistara Markas" aptaujas respondentu atzīst, ka visbiežāk, iegādājoties garšvielas un garšaugus, viņi piedomā pie tā, vai viņu izvēlētajam produktam ir labvēlīga ietekme uz organismu. 22% aptaujāto nav informēti par to, kāda ir dažādu garšvielu ietekme uz organismu, bet 5% nepievērš tam uzmanību. Savukārt taujāti par to, kuru ticējumu par garšvielām uzskata par patiesu, 47% aptaujāto atzinuši, ka uzskata – ja ēdiens ir pārsālīts, tad to gatavojusi iemīlējusies saimniece. Turpretī 30% aptaujāto uzmanās, lai neizbērtu sāli, jo uzskata, ka tas nozīmē – mājās būs strīds. „Maxima" „Meistara Markas" aptauja par Latvijas iedzīvotāju garšvielu lietošanas paradumiem tika veikta no 12. decembra līdz 19. decembrim interneta vietnē www.maxima.lv , un tajā piedalījās 1426 respondenti. — Alūksniešiem