"sinepes"

Nedaudz par sinepēm starptautiskajā Sinepju dienā

Sinepes ir ātraudzīga, mitrumu mīloša un aukstuma izturīga viengadīga kultūra, ko var izaudzēt arī piemājas dārziņā. Tās pieņem gandrīz jebkuru augsni, vienīgais izņēmums ir skāba augsne. Visasākās, gluži vai dedzinošas, ir melnās sinepes (Brassica nigra). Augs ir divus metrus garš un savvaļā aug Amerikā. Balto jeb dzelteno sinepju augi (Sinapis alba) ir maigāki. Tos audzē kā salātus un sauc par sinepju kresēm. Trešā šķirne ir brūnās sinepes (Brassica juncea). Lai arī sinepes jāsēj pavasarī, tomēr Sinepju diena ir šodien, tādēļ nedaudz par sinepēm no sēšanas pavasarī līdz gardām mājas sinepēm burciņā.

Degustācija

Degustējam vācu un poļu delikateses (atvestos suvenīrus). Veronikai garšo. Kādā jaukā piektdienas vakarā sešas absolūti atšķirīgas dāmas (ar ko arī interesantas viena otrai) sapulcējāmies uz suvenīru degustāciju. Suvenīrus es atvedu no sava Lieldienu ceļojuma uz Berlīni. Tātad, kas mums bija? – aknu pastēte ar majorānu, zosu tauki ar zaļumiem, peperoni salami desa, franču sinepes (dižonas parastās, dižonas ar graudiņiem, dižonas ar piparkūkām – bija īsta piparkūku garša un dižonas ar upenēm – skaistas rozā, un mūsu ballītē vispieprasītākās), vācu persiku liķieris un poļu augļu vīns. Degustācija bija lieliski izdevusies. Inese un es Franču sinepes Veronika + ēdieni, dzērieni Es ar poļu augļu vīnu Zane un Baiba Inese, Zane, Baiba, Elīna un Es Tagad jaunumiem var sekot arī Feisbukā http://www.facebook.com/KristinesGarsigoEdienuReceptes un draugos http://www.draugiem.lv/kristinesreceptes/ — Kristīnes garšīgo ēdienu receptes

Latvijas iedzīvotāju garšvielu top 3

Iemīļotāko garšvielu pirmajā pieciniekā iekļuvuši arī kanēlis un baziliks, kas garšo katram ceturtajam aptaujātajam (attiecīgi 26% un 25% respondentu). 23% aptaujāto Latvijas iedzīvotāji ēdienu pagatavošanā iecienījuši universālo garšvielu „Vegeta", 18% – citronpiparus, bet iemīļotāko garšvielu pirmo desmitnieku noslēdz karijs (15%), mārrutki (12%) un sinepes (11%). Vairāki aptaujas dalībnieki kā savas iemīļotākās garšvielas minējuši arī kardamonu, estragonu, čilli, rozmarīnu, oregano un safrānu. Savukārt visbiežāk lietotās garšvielas Latvijas iedzīvotāju vidū ir visai tradicionālas. Visbiežāk ēdienam tiek pievienots sāls, ko ikdienā lieto 89% aptaujāto, melnie pipari (84%) un lauru lapas (54%). 37% aptaujāto ikdienā ēdiena garšu visbiežāk pastiprina ar garšvielu „Vegeta", bet 35% dzīvi „saldina" ar vaniļas palīdzību. Aicināti nosaukt savu iemīļotāko garšaugu, teju puse (44%) aptaujas dalībnieku visbiežāk minējuši dilles. Gandrīz katram piektajam (18%) aptaujātajam Latvijas iedzīvotājam mīļākais garšaugs ir ķiploks, bet katram desmitajam – sīpols. „Lai gan vairums aptaujāto ir samērā tradicionāli savā garšvielu izvēlē, tomēr gana liels skaits aptaujas dalībnieku atzinuši, ka nereti, gatavojot maltīti, izmanto arī mazāk zināmas garšvielas. Arī mūsu „Meistara Markas" meistari arvien eksperimentē ar jaunām garšvielām, garšaugiem un to salikumiem, lai katram ēdienam piešķirtu īpašu garšas buķeti," stāsta „Maxima Latvija" preses sekretārs Ivars Andiņš. „Piemēram, gatavojot gaļas ēdienus, mūsu meistari papildus tradicionālajām garšvielām izmanto arī tādas garšvielas kā majorānu, kurkumu un priežu riekstus, ko tradicionālajā virtuvē nemaz tik bieži neatrast." Kopumā Latvijas iedzīvotāji nebaidās eksperimentēt ar garšvielām un nereti, gatavojot maltīti, sāli un piparus aizvieto ar mazāk zināmām garšvielām. Puse jeb 50% aptaujāto atzinuši, ka labprāt izmēģina jaunas garšvielas, ja tās ir ieteiktas receptē, 33% iespēju robežās cenšas izmēģināt visas garšvielas, kas vien pieejamas, un tikai 16% aptaujāto ir ļoti piesardzīgi, ēdienu gatavošanā vienmēr izmantojot tikai sev zināmās garšvielas. Teju viena piektdaļa (19%) aptaujāto arī atzinuši, ka labprāt izmēģina ēdienus no citu valstu virtuvēm. 27% aptaujāto paši eksperimentē, radot arvien jaunus garšas salikumus. Savukārt 12% izvēlas tikai tos ēdienus, ar kuru garšu ir jau pazīstami. 27% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ir atzinuši, ka ir asu un ļoti asu ēdienu cienītāji. Gandrīz tikpat liels skaits aptaujāto (26%) ir uzmanīgi ar garšvielām un vislabprātāk izvēlas ēdienus ar maigu garšu. Savukārt 34% Latvijas iedzīvotāju vislabprātāk mielojas ar ēdieniem, kuriem piemīt salda garša. Arī „Maxima" novērojusi, ka pircēji ikdienā ļoti labprāt sevi un savu ģimeni lutina ar saldām ēdamlietām, piemēram, īpaši iecienītas ir „Meistara Markas" smalkmaizītes ar saldajām garšvielām – kanēli un magonēm. Kā rāda aptaujas rezultāti, lielākā daļa aptaujāto (82%) garšvielas un garšaugus visbiežāk iegādājas lielveikalā. Salīdzinoši neliela daļa – 2% aptaujāto pēc garšvielām dodas uz tirgu, bet 7% aptaujāto garšaugus audzē savos piemājas dārziņos. Turklāt Latvijas iedzīvotāji uzmanību pievērš arī tam, vai garšvielas ir dabīgas un veselīgas. 72% „Meistara Markas" aptaujas respondentu atzīst, ka visbiežāk, iegādājoties garšvielas un garšaugus, viņi piedomā pie tā, vai viņu izvēlētajam produktam ir labvēlīga ietekme uz organismu. 22% aptaujāto nav informēti par to, kāda ir dažādu garšvielu ietekme uz organismu, bet 5% nepievērš tam uzmanību. Savukārt taujāti par to, kuru ticējumu par garšvielām uzskata par patiesu, 47% aptaujāto atzinuši, ka uzskata – ja ēdiens ir pārsālīts, tad to gatavojusi iemīlējusies saimniece. Turpretī 30% aptaujāto uzmanās, lai neizbērtu sāli, jo uzskata, ka tas nozīmē – mājās būs strīds. „Maxima" „Meistara Markas" aptauja par Latvijas iedzīvotāju garšvielu lietošanas paradumiem tika veikta no 12. decembra līdz 19. decembrim interneta vietnē www.maxima.lv , un tajā piedalījās 1426 respondenti. — Alūksniešiem

Džeza klubs – restorāns "Parks" kā improvizācija!

> Pagatavo mājās pats/i!

Ražota Latvijā. Tas skan pārliecinoši

Tā, piemēram, Valmieras novada Kocēnos veiksmīgi strādā viens no lielākajiem un stabilākajiem pārtikas ražotājiem Vidzemē – uzņēmums "Milda KM", ko Latvijā un ārvalstīs atpazīst ar preču zīmoliem "Milda" un "GardiGan".

Mājas fāstfuds – kotlešmaizes ar kartupeļiem

Mājas variācija par ātro ēdienu, ko visā pasaulē piedāvā atrās ēdināšanas restorāni. Ātrās ēdināšanas restorānu pārtika esot kaitīga (nu, ne jau tā, ka uzreiz pagalam); par to pat ir uzņemta filma. Un Mārtiņš Rītiņš teica, ka viņu kartupeļu smarža ir izstrādāta Chanel laboratorijā. Daži saka, ka tās kotletes esot no sojas. Bet neskatoties ne uz ko dažreiz kārojas uzēst maizīti ar gaļas vai vistas kotletēm + kartupeļi. Mājās pagatavotais ātrais ēdiens pārvēršas par lēno ēdienu. Un par garšīgu! Un jūs precīzi zināt, ko jūs ēdat. Un nav nemaz tik sarežģīti un ilgi pagatavot. Ilgākais un sarežģītākais ir uzcept kotletes. Bet, ja kotletes jau gatavas, tad viss ir vienkārši. Mēs izmantojam Latvijas sezonas preci. Tāpēc šī ir ziemas variācija. Vasarā, kad pieejami svaigi gurķi, svaigi tomāti, mēs izmantotu svaigos. Bet tad tā būtu vasaras variācija. Ir labi, ka mainās sezonas – katrā sezonā ir atšķirīgi garšīgi pārtikas produkti, ko varam izmantot. Jums vajadzēs: kotletes , maizi balto vai rupjo pēc izvēles, salātlapas, majonēzi-tomātu mērci/pastu-sinepes pēc izvēles, sarkanā sīpola ripiņas pēc izvēles, marinētus gurķīšus, kartupeļus, krējumu, nedaudz eļļas cepšanai, sāli. Pagatavošana: Nomazgājiet kartupeļus, ja jums ir pretenzijas pret kartupeļu miziņu, nomizojiet. Mēs miziņu nesmādējam un ēdam kā kuro reizi – citreiz ar, citreiz bez. Sagrieziet kartupeļus daiviņās un lieciet uz cepamās plāts. Pārlejiet ar eļļu nedaudz un lieciet uzkarsētā cepeškrāsnī uz vidējas uguns (ap 180 C – man joprojām bez termometra; tāpēc precīzi grādus nezinu; galvenais, lai nesadeg). Cepiet kamēr mīksti – apmēram 20 – 30 minūtes. Pēc laika izvelciet un ieduriet ar dakšiņu. Tas atkarīgs no šķirnes, no kartupeļu lieluma, plīts karstuma un tml. Varbūt jau varat pēc 15 min skatīties. Kamēr kartupeļi cepas cepeškrāsnī (tas esot visveselīgākais to pagatavošanas veids), uztaisiet kotlešmaizītes un mērci. Kotlešmaizītēm ņemiet maizes šķēli, uzlieciet salātlapu, lai aiztur mērces un gurķu mitrumu un nesasūcas maizē. Tad uz salātlapas lieciet savas mīļās mērces. Mūsu gadījumā majonēzi un tomātu pastu. Tālāk marinētu gurķīšu šķēles, sarkanā sīpola ripiņas un kotletes. Mērcei sarīvējiet marinētos gurķīšus uz rupjās rīves, noteciniet šķidrumu un sajauciet ar krējumu. Varat arī zilo sieru saspaidīt un sajaut ar krējumu, tad jums būs zilā siera mērce. Kad kartupeļi gatavi, ņemiet ārā no plīts, lieciet uz šķīvja, pārkaisiet ar sāli, lieciet klāt kotlešmaizīti un mērci. Pasniedziet ar kefīru. Un “voila!” – mājas ātrais ēdiens gatavs! Lai labi garšo! — Kristīnes garšīgo ēdienu receptes

Mājas kotletes

Kotletes ir viens no vismājīgākajiem ēdieniem. Piekrītat? Tāpēc nosaukumu rakstīju nevis vienkārši kotletes, bet mājas kotletes. Kotletes līdzās karbonādēm ir viens no tipiskākajiem latviešu mājas ēdieniem, ko pasniedz gan ikdienā, gan liek uz svētku galda. Un nav jau nekāds brīnums, jo kotletes ir ļoti garšīgas. Lai arī kāda būtu patiesā kotlešu izcelsme, es tās saukšu par latviešu ēdienu, jo tas pie mums ir ļoti labi iedzīvojies un adaptējies. Bieži tiek uzdots jautājums, kā padarīt kotletes mīkstas, pufīgas, lai nav cietas un sausas. Noteikti ir vairākas metodes. Varu dalīties ar savējo – kotlešu masai jāpievieno nedaudz ūdens, lai maltās gaļas masa nav sausa. Lasiet receptes aprakstā, kādi ir varianti ar ūdens pievienošanu.

Produktu mērvienības – mililitri, grami, karotes, glāzes

Ja vēlaties pagatavot ko garšīgu, bet receptē kādai no sastāvdaļām ir norādīts noteikts daudzums gramos un mērglāze mājās nav atrodama – neskumstiet un ieskatieties produktu mēru un masas salīdzinājuma tabulā.