"zupa"

Ko darīt, ja sāls ēdienam piešāvusies par daudz?

Lai arī kā mēs cenšamies būt uzmanīgi un sāli pievienot pamazām un gatavošanas beigās, reizēm dienās, kad nekas nenotiek kā vajag, tas tomēr ir piešāvies par daudz. Ko darīt? Vai ēdienu var saglābt? Ja ir pārsālīta gaļa; Ja ir pārsālīti salāti; Ja ir pārsālīta zupa; Ja ir pārsālīta zivs; Ja ir pārsālīti dārzeņi; Ja ir pārsālīta sēņu mērce

Skābenes – vitamīnu krātuve ar raksturiņu. Kam tās ir veselīgas un kam nē?

Skābenes satur daudz C vitamīna, karotīna un minerālvielu. Tajās ir daudz oksālskābes, kas traucē kalcija uzsūkšanos zarnās. No tām var gatavot gan ierastās zupas, gan sautējumus un vitamīniem bagātus salātus. To zaļās lapas satur līdz 3% olbaltumvielu, 2,8% ogļhidrātu, dažādas minerālvielas, karotīnu (līdz 6 mg%), flavonglikozīdu, C (50-60 mg%), B1, B2, A, PP vitamīnus, 3% olbaltumvielas, ābolskābi, citronskābi, skābeņskābi.

Siers ar marmelādi un riekstiem

Sieru siet man iemācīja māte un vecmāmiņa. Viņas ir no Latgales puses un zina ne vienu vien recepti, kas raksturīga šim novadam, — saka Bites kundze. — Mana vecmāmiņa, piemēram, sieru kaltēja saulē. Sausu biezpienu sajauca ar sāli un ķimenēm, tad zem sloga nospieda glītā ritulītī, iesēja marlē un izlika saulē kaltēties. Biezpiens pārvērtās cietā sierā un bija ļoti garšīgs, īpaši ar mājās darītu alu. Savukārt māte sieru gatavoja no biezpiena un piena. Biezpienam trīs dienas ļāva pastāvēt siltumā, lai nedaudz ieskābst. Tad katlā karsēja svaigo pienu un pievienoja biezpienu. No iegūtās masas veidoja ritulīšus. Arī es sieru sienu pēc šīs receptes. Ja laika nav  daudz, var izlīdzēties arī ar ātro variantu, kad pienu uzkarsē, līdz tas sāk veidot putas. Sakuļ pāris olu un iejauc tajās citronskābi. Masu ielej karstajā pienā, un vienā mirklī atdalās sūkalas. Siera masa gatava — atliek vien pievienot garšvielas un veidot rituļus. Protams, siera siešanai piens no veikala nederēs. Savlaik paši turējām govis, taču nu vairs nē. Man pienu atved māte.

Poļu žureks

Šogad Lieldienās, kā jau katru gadu, iekrita daudz brīvu dienu, tāpēc, lai nebūtu jāpavada laiks mājās, devos nelielā izbraucienā cauri Polijai.  Polijā degustēju žurekus. Žureks ir viena no poļu nacionālajām zupām. Un, kā saka mūsu gide Laima, var jau pasūtīt arī zirņu zupu. Būs garšīgi. Bet ko jūs teiksiet, kad atbrauksiet mājās un jums prasīs: “Nu, ko ēdi Polijā?” Zirņu zupa arī Latvijā ir zirņu zupa. Bet, ja teiksiet, ka ēdāt žureku, tas jau skan. Polijā tā pat kā Itālijā – katrā reģionā vienu un to pašu ēdienu gatavo pēc savas atšķirīgas receptes. Tas raksturīgsi visām lielām valstīm. Pirmais žureks man bija Krakovas žureks. Un Krakova ir vienīgā vieta, kur žurekam pievieno dārzeņus. Bet būtībā tā ir uz dārzeņu buljona bāzes vārīta zupa ar desu un olām. Galvenais šajā zupā ir ieraugs. Polijā to var nopirkt gatavu paciņās. Atliek tikai atjaukt ar ūdeni un gatavs. Bet var arī ieraugu uztaisīt pats. No rudzu miltiem. Mans Rīgas žureks mazliet pēc gašas atgādināja skābeņu zupu. Polijas žureki pēc garšas atgādina žurekus, neko citu. Bet, lai vai kā būtu – ļoti garšīga zupa. Un, ja esat radoši un uz eksperimentēšanu noskaņoti, noteikti pamēģiniet. Jums sanāks! Un būs neparasti un garšīgi.

Jelgavas SOS jauniešu mājas iemītnieki Aikāgaršo šefpavāra vadībā apgūst ēst gatavošanas prasmes (ar foto un recepti)

Pavārskolas nodarbības laikā jaunieši kopā ar šefpavāru ne tikai gatavoja gardu maltīti, bet arī uzzināja daudz ko jaunu par veselīga un sabalansēta uztura pamatprincipiem. Vaicāti par saviem ēšanas paradumiem, jaunieši atzina, ka ikdienā neēd īpaši veselīgi – piemēram, brokastis, kas ir dienas svarīgākā ēdienreize, ietur tikai tad, ja atliek laiks. Arī dažādi saldumi un ātrās uzkodas ēdienkartē tiek iekļautas vairākas reizes nedēļā – bulciņas un smalkmaizītes ir jauniešu iecienītākais našķis starp ēdienreizēm.

Zupu saņem 173 ģimenes

“Alūksnē zupas virtuve tiek organizēta trešo sezonu, bet otro sezonu to finansē Borisa un Ināras Teterevu fonds. Šie mecenāti atzīst, ka ēdiens ir primāra vajadzība katram, tāpēc viņi atbalsta 56 zupas virtuvju darbību Latvijā. Alūksnes un Apes novada fonds šo darbu administrē, un virtuvē strādā fonda brīvprātīgie. Šajā sezonā fonds mūsu zupas virtuvei ir piešķīris 4000 latu, kurus var izlietot no oktobra līdz maijam. Tādējādi tiek atvieglots novada pašvaldības sociālais budžets,” stāsta Alūksnes un Apes novada fonda valdes priekšsēdētāja Dzintra Zvejniece.

“Ezītis miglā”

“Ezītis miglā” ir diezgan nepārprotams vārdu savienojums. Uzreiz prātā ienāk vecā labā multene par ezīti, lācīti, zirgu, zvaigznēm un aveņu ievārījumu. Pilnīga romantika! Jā, un mums Vecrīgā ir tāds brīnumjauks un brīnumkrāšņš bārs “Ezītis miglā”. Un pilnīgi pat veseli divi jau. Tā kā senais, pirmais man ir tuvāk mājām, tad es tur laiku pa laikam iegriežos iedzert kapučīno un paēst pusdienas. Pirmkārt, man patīk mākslinieciskais interjers. Otrkārt, ļoti garšīgs kapučīno. Treškārt – garšīgi ēdieni par pieņemamām cenām. Lētākais, ko es tur esmu ēdusi, ir aukstā zupa – 0,80 Ls. Un tā zupa ir tik bieza kā salāti, un porcija tik liela, ka es nekad līdz galam nevaru apēst. Starp citu, viņu ēdienkartē ir norādīts, ka pavārs nav precējies. Tikai es diemžēl nezinu, vai informācija nav jau novecojusi, un kādai vecuma grupai tā ir domāta. Tā ka meitenes – to, lūdzu, pašas!

Čili

Ir pieejamas trīs čili piparu krāsas - zaļa, sarkana, dzeltena (dažādi toņi), un tos ēdieniem pievieno visā pasaulē. Pateicoties savai asajai garšai un sildošajām īpašībām, tas lieliski palīdz uzturēt formā cilvēka fizisko veselību un modru garu.

Ilze Vazdika atklāj savu frikadeļu zupas recepti

Tematiskās rubrikas ietvaros sava iecienītākā ēdiena – frikadeļu zupas – pagatavošanas noslēpumus atklāj populārā pašmāju aktrise Ilze Vazdika (attēlā), kas lielai sabiedrības daļai zināma arī kā apsviedīgā Mildiņa seriālā UgunsGrēks. — Delfi

Laša zupa

Mūsu mājās beidzot ir pienākusi zivju diena, gandrīz vai jāsaka zivju nedēļa. Pēc veca ieraduma mums zivis sanāk ēst retāk nekā gaļu un dārzeņus, jo mūsu mājās nav neviena makšķernieka. Bet tas nav īsti pareizi, un tagad es mēģinu nomainīt vecus ieradumus pret jauniem. Un ne tikai tāpēc, ka tas ir veselīgi. Bet pats galvenais – tāpēc, ka tas ir ļoti garšīgi!  Kad es pērku lasi vai foreli (jā, jā – omega3), es vienmēr ņemu pusi zivs, ko likt uz sviestmaizēm, un no asakām, astes vai galvas, ko tur pat laipnās pārdevējas izgriež, uzvāru zupu. Starp citu, lai uzvārītu laša vai foreles zupu, nav nemaz jāpērk vesela zivs. Tur pat tirgū vai lielveikalos vienmēr pārdod arī zupas izlases. Ja ņem tikai to + nepieciešamos dārzeņus, tad sanāk ne tikai garšīgi un veselīgi, bet arī ekonomiski.